Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 40-80 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā. Augs veido skraju ceru. Stublājs tievs, raupjš, apakšdaļā apaļš, augšdaļā trīsšķautņains. Lapas pelēkzaļas, īsākas nekā stublājs, šauras (pl 0.1-0.2 cm). Ziedkopa īsa, blīva (ga 2-4 cm), vārpiņas strupas. Seglapas īsas, plēkšņveidīgas. Pūslītis tumšbrūns, apakšdaļā ieapaļš, augšdaļā pēkšņi sašaurināts garā un šaurā knābītī ar sīkiem zobiņiem galā. Segplēksne bāli plēvjaina, olveidīga, galā īsi smaila, īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās, jūnijā.
Izplatība:
Polam tuvos ziemeļu apvidos sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas purvainās pļavās, purvos un slīkšņainās ieplakās mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās pārejas purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, O. Scheuchzerietalia palustris, All. Caricion lasiocarpae.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīgs satuvinātajam (C. appropinquata) un skarainajam (C. paniculata) grīslim. No abiem nekļūdīgi atšķirams pēc īsākas un blīvākas ziedkopas un pie pamata apaļa (nevis visā garumā trīsšķautņaina) stublāja. Manāmi atšķiras arī pūslīša un tā segplēksnes izskats.
Rather common. Groups in swampy meadows, mires and marshy cavities in wetland forests.
Довольно часто. Группы на болотистых лугах, болотах и в топяных местах в лесах.
