divputekšņlapu grīslis

Carex diandra Schrank

Carex diandra Schrank attēls

latviski: divputekšņlapu grīslis

angliski: lesser Tussock-sedge

vāciski: Draht-Segge

zviedru: trindstarr

igauņu: ümartarn

lietuviešu: apvalioji viksva

krievu: осока двутычинковая

Izplatība kartē

Carex diandra Schrank karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex diandra Schrank karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 40-80 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā. Augs veido skraju ceru. Stublājs tievs, raupjš, apakšdaļā apaļš, augšdaļā trīsšķautņains. Lapas pelēkzaļas, īsākas nekā stublājs, šauras (pl 0.1-0.2 cm). Ziedkopa īsa, blīva (ga 2-4 cm), vārpiņas strupas. Seglapas īsas, plēkšņveidīgas. Pūslītis tumšbrūns, apakšdaļā ieapaļš, augšdaļā pēkšņi sašaurināts garā un šaurā knābītī ar sīkiem zobiņiem galā. Segplēksne bāli plēvjaina, olveidīga, galā īsi smaila, īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās, jūnijā.

Izplatība:

Polam tuvos ziemeļu apvidos sastopama suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Grupas purvainās pļavās, purvos un slīkšņainās ieplakās mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās pārejas purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, O. Scheuchzerietalia palustris, All. Caricion lasiocarpae.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīgs satuvinātajam (C. appropinquata) un skarainajam (C. paniculata) grīslim. No abiem nekļūdīgi atšķirams pēc īsākas un blīvākas ziedkopas un pie pamata apaļa (nevis visā garumā trīsšķautņaina) stublāja. Manāmi atšķiras arī pūslīša un tā segplēksnes izskats.

Rather common. Groups in swampy meadows, mires and marshy cavities in wetland forests.

Довольно часто. Группы на болотистых лугах, болотах и в топяных местах в лесах.

Līdzīgās sugas

  • Carex stenophylla Wahlenb. (šaurlapu grīslis)

    Daugavpilī smilšainā pļavā kopš 2011.g. zināms šaurlapu grīslis (Carex stenophylla Wahlenb.). Grūti atpazīstama sausieņu suga, tālu ziemeļos ārpus vienlaidu areāla. Šīs sugas pamatareāls ir sausu pļavu un stepes (vietām - pustuksnešu) josla no Z-Itālijas līdz Āzijas centrālajai daļai. Eiropas centrālajā un austrumu daļā atradnes parasti nepārsniedz 50.-52. grādu ziemeļu platuma. Daudzgadīga, neliela (8-35 cm) vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā, sievišķie - apakšdaļā. Augs veido skraju ceru, stublājs strupi trīsšķautņains, visā garumā gluds vai augšdaļā raupjš. Lapas pelēkzaļas, plakanas vai mazliet renesveida (pl 0.1-0.25 cm), stīvas, visbiežāk īsākas nekā stublājs vai stublāja garumā. Lapu makstis tumšbrūnas, spīdīgas. Ziedkopa blīva (ga 0.5-2 cm), ieapaļa vai iegarena, vārpiņas strupas. Seglapas īsas, plēkšņveida, dažreiz apakšējā seglapa vārpiņas garumā. Pūslītis plati olveidīgs, brūngans, ar saskatāmu dzīslojumu, pamatdaļā gaišāks, augšdaļā ar šauri spārnainu raupjzobainu malu, knābīša daļā nošķelti konisks. Segplēksne brūna, plati olveidīga, galā asi smaila, aptuveni pūslīša garumā. Zied maijā. Ļoti līdzīgs citiem pavasarī un vasaras sākumā ziedošiem, Latvijā bieži izplatītiem sausieņu grīšļiem, no kuriem atšķirams pēc ļoti šaurām lapām un vīrišķo-sievišķo ziedu novietojuma vārpiņā.

Apskati citas sugas: