Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-20 cm) genciānu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, četršķautņains. Pie stublāja pamata lapu rozetes nav. Parasti blīvi zaro no pamata, kaut gan retumis sastopami arī nezarojoši augi. Lapas olveidīgas vai ovālas (ga 0.5-1.2 cm, pl 0.2-0.6 cm), uz stublāja sēdošas, pretējas, ar gludu malu un strupu (apakšējās) vai smailu (augšējās) galu. Lapām 5 dzīslas, dzīslojums neskaidrs. Ziedi dihāzijā stublāja un zaru galā. Ziedi rožaini sārti (Ø 0.6-0.8 cm), vainaglapas un kauslapas visbiežāk 5 (reti 4), dziļi šķeltās kauslapas īsākas nekā vainaga stobriņš. Pie zieda pamata ir nelielas pieziedlapas. Auglis - strupa divvāršņu pogaļa (ga ap 0.8 cm). Zied no jūlija līdz augusta beigām.
Izplatība:
Piejūras un iekšzemes (biežāk sāļainās) pļavās Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā reti un nevienmērīgi, pārsvarā piejūrā un valsts vidusdaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas piejūras pļavās, atmatās un uz zālainiem, maz brauktiem lauku ceļiem mēreni mitrās vietās. Raksturīga suga sāļainu piejūras pļavu augu sabiedrībās: Cl. Asteretea tripolii, All. Armerion maritimae.
Īpašas norādes:
Līdzīgs jūrmalas (C. littorale) un čemuru (C. erythraea) augstiņam. Drošākā atšķirības pazīme ir piezemes lapu rozetes trūkums (abām pārējām sugām lapu rozete ir), kā arī tipiskā gadījumā blīvs stublāja zarojums no pamata (abām pārējām sugām stublājs zaro tikai augšdaļā).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Unequally, mostly coastal districts. Solitarily specimens and scarce groups in meadows, on fallow-lands and overgrown roads.
Редко и неравномерно. Преимущественно приморская часть. Единичные экземпляры и рыхлые группы на лугах, залежах и заросших сельских дорогах.
