Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 25-70 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, pie pamata apmatots. Pie stublāja pamata ir kātainu lapu rozete. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no daudzām (līdz 25) olveidīgām vai iegarenām (ga 1-2 cm, pl 0.4-0.8 cm) lapiņām ar lielzobainu malu. Virzienā uz lapas galu lapiņas nedaudz lielākas (lapa pieaugoši plūksnaini salikta). Lapas stublāja pamata tuvumā kātainas, augšdaļā - sēdošas. Ziedi blīvās, nelielās (Ø ap 1 cm) galviņās pa vienai zaru galos. Vainaglapu nav (vēja apputes augs), kauslapas četrdaļīgas, zaļganas, vēlāk sārti brūnas. Virzienā no galviņas augšdaļas uz pamatu nodalīti sievišķie, divdzimumu un vīrišķie ziedi. Vīrišķo ziedu putekšņlapas garos kātos, pušķiem redzamas ārpus kausa. Auglis - gandrīz gluds vai mazliet iedobumains, četršķautņains riekstiņš (ga ap 0.4 cm) bez spārna. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Diezgan plaši izplatīta suga Eirāzijā, neiekļaujot ziemeļu reģionus, kur nav sastopama. Nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan reti, ārpus vienlaidu areāla ziemeļu robežas. Vairākās atradnēs suga ir nepārprotama dārzbēgle vai adventīva. Nav vienota viedokļa, vai Latvijā kopumā tā ir vietējās floras pārstāve vai adventīva.
Biotopi:
Dabiskās augtenēs nelielas grupas sausās pļavās un upju krastu terasēs (galvenokārt valsts centrālajā daļā). Sastopama nezālienēs un gar dārziem, kā arī, retumis, gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Mazā un gliemežu zaļvālīte ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu).
Rather rare. Groups in natural habitats: dry meadows and on the slopes of riverbanks. Solitarily specimens escaped from cultivation in wastes and on roadsides.
Довольно редко. Группы в естественных местообитаниях: на лугах и по береговым склонам рек. Единичные экземпляры дичают в сорных местах и по обочинам дорог.
