platlapu cinna

Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.

Cinna latifolia (Trevir.) Griseb. attēls

latviski: platlapu cinna

angliski: drooping Wood-reed

vāciski:

zviedriski: sötgräs

igauniski: laialehine nestik

lietuviski:

krieviski: цинна широколистная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cinna latifolia (Trevir.) Griseb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 70-160 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs ar patīkamu smaržu. Saknenis garš, ložņājošs. Augs veido skraju ceru. Stiebrs kails, stāvs, skarā lokveidīgi nokarens. Lapas (arī maksts) bez matiņiem, raupjas, ļoti platas (pl 0.8-1.8 cm). Mēlīte diezgan gara (līdz 1 cm), strupa. Ziedi garā skarā ar nokareniem zariem (zaru garums līdz 30 cm). Skara mīksta, zaru pušķi blīvi, vārpojums bagātīgs. Katrā pušķī parasti 4-9 zari. Katrā vārpiņā 1 divdzimumu zieds. Ziedā tikai 1 putekšņlapa. Vārpiņas sīkas (ga 0.2-0.4 cm), vārpiņas plēksnes ar īsiem matiņiem un 1 dzīslu. Ārējā zieda plēksne ar šķautni, 3 dzīslām, galā divzobaina un ar īsu, taisnu akotu, kas ārpusē nav redzams. Ārējās zieda plēksnes saaugums pie pamata ar vārpiņas ass posma pamatdaļu - kalluss - īss un kails. Auglis - sīks (ga ap 0.2 cm) grauds. Zied jūlija beigās un augustā.

Izplatība:

Ziemeļu reģionu suga polam tuvos apvidos ziemeļaustrumu Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Latvijā reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts ZA daļā. Savrupas punktveida atradnes sasniedz Jēkabpils rajona ziemeļdaļu. Suga Latvijā sasniedz izplatības DR robežu.

Biotopi:

Nelielas, skrajas grupas dažādos lapkoku un lapkoku - egļu mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:

Atšķirama diezgan viegli. Dažreiz varētu būt līdzīga citām lielām graudzālēm mežā ar vairāk vai mazāk nolīkstošu ziedkopu: Benekena zaķauzai (Bromopsis benekenii), meža auzenei (Festuca altissima) un milzu auzenei (F. gigantea). Tomēr platlapu cinna ir vienīgā graudzāļu suga Latvijā ar tik acīm redzami nokareniem un gariem (nevis nolīkstošiem) skaras zariem. Zaru pušķi blīvi, mīksti; vārpiņas sīkas, augs kails, tam piemīt patīkama smarža, nav redzama akota (šāda pazīmju kopuma citām iespējami līdzīgām graudzālēm nav).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rare. Only north-eastern part. Scarce groups in deciduous and mixed forests and shrubs.

Редко, только в северо-восточной части. Рыхлые группы в лиственных и смешанных лесах и кустарниках.

Apskati citas sugas: