Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-40 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Saknenis melns, tievs. Stublājs stāvs, spēcīgs, tāpat kā viss augs blīvi klāts ar skarbiem matiņiem. Piezemes (rozetes) lapas kātainas (ga 5-20 cm, pl 0.5-1.2 cm), stublāja lapas sēdošas, lancetiskas (ga 3-6 cm, pl 0.5-1.2 cm), pamats ķīļveidīgs, mala gluda, gals smails, diezgan blīvi uz stublāja. Ziedi tumši zili (vainaga Ø ap 1 cm), stublāja galotnē pakāpeniski izziedošā ritulī. Auglis - gaišbrūnu riekstiņu skaldauglis. Zied aprīļa beigās un maija sākumā.
Izplatība:
Galvenokārt centrālajā un austrumu Eiropā sastopams augs.
Latvijā ļoti reti, aiz vienlaidu areāla ziemeļu robežas, galvenokārt valsts centrālajā un dienvidaustrumu daļā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausos priežu un jauktos mežos uz karbonātaugsnēm.
Īpašas norādes:
No bieži sastopamā ārstniecības lakača (P. obscura) atšķirams pēc šaurajām, lancetiskajām (nevis olveida) stublāja lapām.
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Very rare. Mostly central and south-eastern part. Small groups in dry forests on carbonatic deposits.
Очень редко. Преимущественно центральная и юго-восточная часть. Небольшие группы в сухих лесах на карбонатной основе.
