purva jāņeglīte

Pedicularis palustris L.

Pedicularis palustris L. attēls

latviski: purva jāņeglīte

angliski: marsh Lousewort

vāciski: Sumpf-Läusekraut

zviedru: kärrspira

igauņu: soo-kuuskjalg

lietuviešu: pelkinė glindė

krievu: мытник болотный

Izplatība kartē

Pedicularis palustris L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pedicularis palustris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs, vidēji liels (ga 20-60 cm) cūknātru dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Ziedēšanas sākumā viss augs ar sārti violetu nokrāsu, vēlāk lapas kļūst zaļākas. Stublājs stāvs, retāk pacils, parasti kails, bagātīgi zaro. Lapas pamīšus, ar kātu, divkārt plūksnaini dalītas, kopējais plātnes apveids no iegarena līdz trīsstūraini lancetiskam (ga 3-8 cm, pl 1-4 cm). Nodala divas pasugas: lapas plūksnaini dalītas gandrīz līdz pamatam, tomēr atsevišķās plūksnas savstarpēji savienotas (P.p. ssp. palustris) vai plūksnas savstarpēji pilnīgi nodalītas, šauras, uz lapas ass izvietotas skraji, vairāk vai mazāk horizontāli atstāv no lapas ass (P.p. ssp. opsiantha (Ekman) E.G.Almq.). Visu plūksnu mala rantaina vai strupi zobaina, gals strups. Virzienā uz stublāja galotni lapas pāriet formā un izskatā līdzīgās seglapās. Ziedi skrajos ķekaros seglapu žāklēs stublāja un zaru galos. Kauss divdaļīgs (ga ap 1.2 cm), stobrveidīgs, apmatots, galā lielzobains. Vainags divlūpains (ga 1.5-2.5 cm), sārts, augšlūpa kapucveidīga, apakšlūpa trīsdaivaina. Auglis - olveidīga, augšdaļā slīpi nošķelta pogaļa. Zied no maija līdz augustam.

Izplatība:

Plaši izplatīta, mainīga izskata suga Eiropā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas purvainās pļavās, mitrās mežu laucēs, zāļu purvos un ūdenstilpju palienē. Raksturīga suga zema zelmeņa zāļu un pārejas purvu augu sabiedrībās: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga Latvijā ļoti retajai meža jāņeglītei (P. sylvatica). Viegli atšķirama pēc divdaļīga (ne piecdaļīga) kausa, augs zaraināks, masīvāks.

Not rare. Solitarily specimens and sparse groups in wet meadows, mires and on paludified floodplains at water-bodies.

Нередко. Единичные экземпляры и изреженные группы на влажных лугах и низинных болотах, а также на заболоченной пойме у водоемов.

Apskati citas sugas: