Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-100 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā. Augs veido ceru. Nogatavojoties augļiem, stublāji cerā izlīkst uz ārpusi. Stublājs asi trīsšķautņains, diezgan tievs, aplapots un augšdaļā raupjš. Lapas pelēkzaļas (pl ap 0.2 cm), īsākas nekā stublājs. Pie stublāja pamata ir tumšbrūnas, blāvas un šķeldrainas lapu makstis. Ziedkopa gara (ga 4-8 cm), ziedkopas sānzari apakšdaļā nedaudz atstāv. Seglapu nav. Vārpiņas novietotas tuvu cita pie citas. Pūslītis zaļganbrūns, olveidīgs, ar labi saskatāmām 9-11 dzīslām, galā knābītis divzobains. Segplēksne sarkanbrūna, mala šaura un balta, gals smails, aptuveni pūslīša garumā. Zied jūnijā.
Izplatība:
Eiropā un dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas purvos un purvainās pļavās, kā arī krūmājos.
Īpašas norādes:
Līdzīgs skarainajam (C. paniculata) un divputekšņlapu (C. diandra) grīslim. No divputekšņlapu grīšļa atšķirams pēc trīsšķautņaina (nevis apakšdaļā apaļa) stublāja, garākas ziedkopas ar atstāvošiem sānzariem. No skarainā grīšļa droši atšķirams pēc brūni šķeldrainām (nevis tumšbrūnām, spīdīgām) lapu makstīm un šaurākām lapām, knābīša gals nav spārnains (nevis ir).
Not rare. Groups in swampy meadows, mires and shrubs.
Нередко. Группы на болотистых лугах и болотах, а также в кустарниках.
