cietā virza (spuļģītis)

Stellaria holostea L.

Stellaria holostea L. attēls

latviski: cietā virza (spuļģītis)

angliski: greater Stitchwort

vāciski: Echte Sternmiere

zviedriski: buskstjärnblomma

igauniski: mets-tähthein

lietuviski: krūmokšninė žliūgė

krieviski: звездчатка жестколистная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Stellaria holostea L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Saknenis garš, ložņājošs, no tā bagātīgi atiet īsi, lapaini neauglīgie un - garāki - auglīgie (ziedošie) dzinumi. Stublājs stāvs vai pacils, nereti zaro, trausls, četršķautņains, šķautnes īsi skarbmatainas. Lapas uz stublāja pretējas, sēdošas, stīvas, šauri lancetiskas (ga 4-8 cm, pl 0.3-1 cm). Plātnes mala gluda, skarbmataina, gals gari smails. Ziedi lieli, stublāja un zaru galā. Vainaglapas baltas, piecas, brīvas (ga 1.5-2 cm), līdz pusei šķeltas, uz tām redzams dzīslojums. Arī kauslapas piecas, brīvas, smailas, apmēram divreiz īsākas (ga ap 0.8 cm) nekā vainaglapas. Auglis - olveida pogaļa, kas mazliet īsāka nekā kauslapas vai kauslapu garumā, un gatava atveras līdz pamatam pa 6 vārsnēm. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Eirāzijā diezgan plaši sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Meža augs. Dažāda lieluma grupas vai audzes lapkoku un jauktos mežos un krūmājos. Neiztrūkstoša suga daudzās Eiropas platlapju mežu klases (Cl. Querco-Fagetea) augu sabiedrībās.

Īpašas norādes:

No citām virzām viegli atšķirama pēc šādu pazīmju kopuma: lapas šauri lancetiskas (ne ovālas vai olveidīgas), vienmēr sēdošas (nevis ar kātu), stublājs un lapu mala ar skarbiem matiņiem (nevis gluds), stublājs četršķautņains (nevis apaļš), ziedi salīdzinoši lielāki.

Common. Groups and growths in various forests and shrubs.

Часто. Группы и заросли в разных лесах и кустарниках.

Apskati citas sugas: