Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-150 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, apakšdaļā dobs, parasti zarains. Lapas lielas, apakšējās ar kātu, divkārt līdz trīskārt plūksnaini saliktas no vairāk vai mazāk olveidīgām (ga 2-4.5 cm, pl 0.5-3.5 cm) lapiņām ar trīsdaivainu galu un mazliet sirdsveidīgu pamatu. Lapai kopumā ir trīsstūrains līdz olveidīgs apveids. Lapiņas virspusē kailas, zaļas, apakšpusē zilganas. Ziedi blīvās vairogveida skarās stublāja un zaru galā. Apziednis zaļganbalts, to veido 4 (reti 5) plēkšņveidīgas kauslapas, kas ātri nobirst. Ziedi stāvi. Putekšņlapu kātiņi violeti, augšdaļā platāki. Tie piešķir ziedam violeto krāsu. Riekstiņi kopauglī bumbierveida, ar spārnu un kātiņu, nokareni. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Nevienmērīgi Eirāzijā izplatīta suga ar daudzviet pārtrauktu (disjunktu) areālu.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas auglīgos lapkoku un jauktos mežos, mežmalās un upju ielejās.
Īpašas norādes:
Vienīgā saulkrēsliņu suga Latvijā ar violetiem ziediem. Indīgs augs.
Not rare. Solitarily specimens and sparse groups in fertile deciduous and mixed forests and in river valleys.
Нередко. Единичные экземпляры и изреженные группы в лиственных и смешанных лесах на плодородной почве и в речных долинах.
