Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Cirveņu dzimtas ūdensaugs. Cirvenēm (Alisma) ļoti līdzīga suga seklūdeņos. Milzīgā areāla dažādās klimata joslās dēļ Caldesia parnassifolia pazīmes manāmi variē, vienlaikus tā nav grūti atšķirama no līdzības ziņā tuvākās sugas Latvijā – parastās cirvenes.
Sirdslapu māņcirvenes (un tostarp Caldesia ģints) būtiska pazīme ir uz ūdens virsmas peldošas ieapaļi ovālas lapas (ga līdz 12 cm, pl līdz 6 cm) ar šai sugai ļoti izteiktu dziļi sirdsveidīgu pamatu (cirvenēm tas tā nekad nav). Aplūkojot lapu no apakšpuses skaidri redzamas (5)9-13(17) izcilnas dzīslas, kas sirdsveidīgajā pamata daļā ir izteikti lokveidīgi augšupejošas (nevis daudzmaz stāvas, nevis skaitā 5-7 kā cirvenei). Sīkākajām māņcirvenes lapām dzīslu skaits var nebūt lielāks par 5. Dzīslojums atiet no lapas kāta piestiprinājuma vietas. Seklās un izžūstošās vietās augošiem māņcirvenes eksemplāriem lapas var būt arī stāvas (ne peldošas), bet norādītās citas pazīmes skaidri saglabājas. Lapojums ir tikai piezemes rozetē. Sirdslapu māņcirvene aug mitrājos, seklūdeņos, pa laikam applūstošās un izžūstošās ūdenstilpju terasēs un palienē parasti līdz 2 m dziļumam. Dziļāk nekā 1.2 m augošiem eksemplāriem ziedneši parasti neveidojas. Ziedkopas 30-140 cm garas, skarveidīgas, ar 4-8 zaru mieturiem, apakšējie mieturi bagātīgi zaroti. Faktiski pēc ziedkopas tā ļoti atgādina parasto cirveni. Vainaglapas baltas, nedaudz garākas (ga ap 0.5 cm) nekā kauslapas (ga ap 0.3 cm). Ziedos augļlapas spirāliskas, to skaits 9-12(15). Putekšņlapas 6. Auglis – riekstiņš kopauglī, ar cietu ārējo apvalku. Zied jūlijā, augustā. Uz areāla ziemeļu robežas zied reti un mazā skaitā; acīmredzot, tikai atsevišķos, īpaši piemērotos gados.
Izplatība:
Ļoti plaši, bet sporādiski Eiropā, Āfrikā un Madagaskarā, Āzijā līdz Japānai un Papua Jaungvinejai un Austrālijas Kvīnslendā. Eiropā reta suga, daudzviet izzudusi mitrāju pārveidošanas un ūdeņu piesārņošanas dēļ.
Latvijā vienīgajā atradnē (zināma kopš 2021.g.) aug ezerā uz Latvijas-Lietuvas robežas valsts dienvidaustrumos un veido mēreni bagātīgu populāciju. Tuvākā cita jauna atradne ir Lietuvā, ap 35 km gaisa līnijā attālu.
Biotopi:
Dažādi seklūdeņi.
Īpašas norādes:
Līdzīga cirvenēm; atšķirības pazīmes skatīt sugas apraksta daļā.
NOMENKLATŪRAS PIEZĪME.
Cirvenēm (Alisma) ļoti līdzīgs ūdensaugs, kas sākotnēji, sugu aprakstot, iekļauts cirvenes ģintī (kā līdzvērtīgi aprakstītāji minēti gan itālis F.Bassi, gan K.Linnejs, līdz ar to literatūrā kā sugas autori tiek lietoti saīsinājumi 'Bassi', 'L.', 'Bassi ex. L.'; šeit lietots IPNI pieņemtais). Vēlāk suga pārcelta uz Caldesia ģinti, kurā pašlaik ir tikai 3 sugas: ļoti plaši, bet sporādiski Eiropā, Āfrikā un Madagaskarā, Āzijā līdz Japānai un Papua Jaungvinejai un Austrālijas Kvīnslendā sastopamā Caldesia parnassifolia, kā arī divas ļoti lokālas sugas subtropu-tropu Āzijā. Līdz ar to, ņemot vērā sugas lielo līdzību ar cirvenēm un vietējās floras statusu Latvijā (Eiropas areāla daļas galējos ziemeļos), sugas latviskajam nosaukumam piedāvāts “māņcirvene” iepretim mazinformatīvajam un atpazīstamību neveicinošajam burtiskajam pārlikumam “kaldēzija” (pēc XIX gs. itāļu politiķa un botāniķa [oriģinālrakstībā] Lodovico Caldesi).
Apgalvojums paviršām taksonomiskām kļūdām pilnajā rakstā "Latvijas Veģetācija" 32:42-48 (L.Grīnberga, B.Cepurīte u.c.), ka "māņcirvene" neatbilst terminoloģiska [sic! - aut.piez.] nosaukuma prasībām, ir klajas muļķības; tas tikai ilustrē šo pētnieču bezcerīgo izpratni par latviešu valodu botāniskajos nosaukumos un nespēju redzēt plašākās zinātniskās, tostarp starptautiskās, un terminoloģiskās kopsakarībās.
Summary:
Very rare, known as from 2021. A rich population in SE-most Latvia (shallow lake).
Обобщение:
Редчайший вид. Довольно многочисленная популяция обнаружена (2021 г.) на мелководном озере в ЮВ части страны.
