Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar īsu knābīti. Saknenis ložņājošs, veido skraju ceru. Pie pamata makstis sarkanbrūnas. Lapas pelēkzaļas (pl 0.2-0.3 cm), gals nosmailots, īsākas nekā raupjais un apmatotais stublājs. Ziedkopā stublāja galā 1 vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās nedaudz atstatus (1)2-3 olveidīgas vai īsi cilindriskas (ga 0.8-2 cm), stāvas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējā vārpiņa ar īsu (ga līdz 1 cm) kātiņu. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa manāmi garāka nekā vārpiņa (bet īsāka nekā ziedkopa). Augšējo sievišķo vārpiņu seglapas parasti īsākas nekā attiecīgā vārpiņa. Būtiskākā atšķirības pazīme ir augļa pūslīša izskatā. Pūslītis plati otrādi olveidīgs, īsi kātveidīgi sašaurināts apakšdaļā, tūbaini apmatots, sākumā zaļš, gatavības laikā rūsgans, knābītis tikko jaušams, galā ar seklu jomu. Pūslīša apmatojums augļu gatavības (nobiršanas) laikā mazāk izteikts. Pūslīša segplēksne olveidīga, gals nosmailots, īsāka nekā pūslītis, brūna, gar apmali gaišāk plēvveidīga, vidū ar zaļganu joslu. Zied maija beigās, jūnija sākumā.
Izplatība:
Pēc kopējās izplatības Eirāzijas suga no Centrālās Eiropas līdz Mongolijai. Baltijas reģionā ļoti lokāla, lai gan piemērotos biotopos bieža suga areāla ziemeļu nomalē – sastopama galvenokārt Ēlandē, Gotlandē un Igaunijas rietumos, ieskaitot salas. Ārpus uzskaitītajām vietām mūsu reģionā ļoti reti.
Kopš 2018.gada dažās atradnēs Rīgas (Jūrmalas) apkaimē.
Biotopi:
Mainīga mitruma pļavu suga, Baltijas reģionā galvenokārt uz kaļķaina substrāta.
Latvijā konstatēts dabiskās, mazietekmētās pļavās. Grūti ieraugāma un uzmanīgi noteicama suga; iespējams, šis grīslis pie mums sastopams vēl citviet, visticamāk Kurzemē.
Īpašas norādes:
Sistemātiski tas ir vislīdzīgākais Latvijā neretajiem virsāja (C. ericetorum) un pavasara grīslim (C. caryophyllea).
Lai gan sistemātiski tūbainais grīslis ir vistuvākais pavasara un virsāja grīslim, pēc kopējā izskata (vārpiņu novietojums, to forma, lielums un apakšējās seglapas garums) tas ļoti atgādina biežo dzelzszāli (Carex nigra). Droši atšķirams pēc tūbaini apmatotā, otrādi olveidīgā augļa pūslīša (nevis kaila, ieapaļa, ar redzamu dzīslojumu), pūslīša segplēksne ar nosmailotu galu un zaļganu joslu vidū (nevis ar noapaļotu galu un bez joslas). Ziedot vai agrīnā augļu stadijā redzamas sievišķo ziedu 3 drīksnas (dzelzszālei drīksnas 2).
NOMENKLATŪRAS PIEZĪME. Tipifikācijas rezultātā nosaukums Carex filiformis L. ir kalnu grīšļa Carex montana L. sinonīms (un tikai!), un tas neattiecas uz taksonu Carex tomentosa L., neraugoties uz šādas novecojušas interpretācijas joprojām mēģinājumiem uzdot par taksonomiski saistošu.
Summary:
Very rare. Solitarily specimens in meadows at central coastal part.
Обобщение:
Редчайший. Единичные экземпляры на лугах в центральной приморской части.
