Apraksts:
Viengadīgs, liels (ga 60-100 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs stāvs, ziedkopa vienpusēji nokarena. Lapas skraji apmatotas, lapu makstis kailas vai, apakšējām lapām, ļoti īsi apmatotas. Mēlīte šķeldraina. Skara plaša, liela (ga līdz 25 cm), zariņi tievi, gari un nolīkuši, apakšējie zari parasti pa 5 vai 6, skarai sārti violeta nokrāsa. Vārpiņas šauras, slaidas (ga 1.5-2.3 cm), kailas. Ārējā vārpiņas plēksne ar 3-5 dzīslām, iekšējā - ar 5-9 dzīslām. Ārējā un iekšējā zieda plēksne aptuveni vienāda garuma. Ārējai zieda plēksnei mala uzritināta, galā 2 zobiņi. Akots taisns, aptuveni plēksnes garumā (ga 0.8-1 cm). Auglis - plēksnēs ieslēgts grauds. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Dienvidu un dienvidaustrumu Eiropas izcelsmes suga, kas plaši izplatījusies visā Eiropā, taču pēdējā laikā, līdz ar lauksaimniecības paņēmienu pilnveidošanu, diezgan strauji izzūd.
Latvijā pēdējā laikā ļoti rets augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri atmatās, tīrumos, nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām lāčauzām un zaķauzām (Bromopsis spp.). Nosakot augu, jāņem vērā, ka ārējai zieda plēksnei 3 vai 5, bet iekšējai 5 vai 7 dzīslas (zaķauzām attiecīgi 1 un 3). Skara ar tieviem, nokareniem zariem, sārti violetu nokrāsu (nevis stāva, zaļa vai dzeltenzaļa). Lapu makstis kailas vai tikai apakšējās ar ļoti īsiem matiņiem (nevis visas lapu makstis apmatotas). Akots taisns (nevis atliekts).
Very rare and vanishing. Solitarily specimens on fallow-lands and roadsides, in wasty places and along railways.
В последнее время очень редко. Исчезающее сорное растение. Единичные экземпляры на залежах, по обочинам дорог, в сорных местах и на железнодорожных насыпях.