piramidālā kelērija

Koeleria pyramidata (Lam.) P.Beauv.

Koeleria pyramidata (Lam.) P.Beauv. attēls

latviski: piramidālā kelērija

angliski:

vāciski: Großes Schillergras

zviedru: grön tofsäxing

igauņu: püramiidjas haguhein

lietuviešu: piramidinė kelerija

krievu: тонконог пирамидальный

  • koeleria-pyramidata-lam-pbeauv
  • koeleria-pyramidata-lam-pbeauv-B

Izplatība kartē

Koeleria pyramidata (Lam.) P.Beauv. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Koeleria pyramidata (Lam.) P.Beauv. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu cini. Veģetatīvie dzinumi pa vienam, bez veco lapu paliekām pie pamata. Stiebrs stāvs, stīvs un spēcīgs, līdz 5 cm attālumā zem ziedkopas klāts ar īsiem matiņiem. Lapas plakanas un šauras (pl 0.2-0.3 cm). Vārpiņas lielas (ga 0.6-0.8 cm), sudrabaini spīdīgas, zari gari (ga 3-4 cm), pie pamata skara pārtraukta. Kopumā skara skraja, tai manāmi piramidāls apveids. Apakšējo lapu makstis apmatotas. Mēlīte parasti strupa, gals rantains. Vārpiņas plēksnes nesasniedz vārpiņas garumu. Ārējā zieda plēksne smaila, pat dzeloņsmaila - tāpat kā vārpiņas abas plēksnes. Akota nav vai tas ir ļoti īss. Auglis - sīks grauds (ga ap 0.3 cm) ar piedevu galā. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Mainīga izskata, grūti norobežojama un izkliedēti sastopama suga Eiropas centrālajā un austrumu daļā. Izplatība nepietiekami izpētīta.

Latvijā ļoti reti.

Biotopi:

Grupas dažādās pļavās un atmatās.

Īpašas norādes:

No citām kelērijām grūti norobežojama suga, īpaši no sekstainās kelērijas (K. cristata). Veido slaidu, piramidālu (nevis iegareni cilindrisku, izspūrušu) skaru, salīdzinoši blīvāku cini, stiebrs līdz 5 cm attālumā (nevis līdz 1 cm) no ziedkopas klāts ar īsiem matiņiem.

Very rare. Groups on fallow-lands and in meadows.

Очень редко. Группы на залежах и лугах.

Apskati citas sugas: