Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-70 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, ļoti zarains, kails. Lapas uz stublāja un zariem pamīšus līdz pat galotnei, kailas, kātainas. Lapas no iegareni rombiskām līdz gandrīz trīsstūrainām (ga 3-6 cm, pl 1.5-3 cm), mala dziļi nevienādzobaina, gals smails, pamats šķēpveidīgs vai ķīļveidīgs. Ziedi blīvos pušķos lapu žāklēs sākot no stublāja un zaru vidus. Dažreiz lapas, kā žāklē ir ziedu pušķi, sauc par seglapām, lai gan tās ne ar ko neatšķiras no stublāja lapām, tikai ir šaurākas un sīkākas. Ziedi divdzimumu (ir arī daži sievišķie ziedi). Apziednis trīsdaļīgs, kails, biezs, zaļgandzeltens. Nogatavojoties augļiem, apziednis piebriest, kļūst sarkans un sulīgs, atgādinot ogu. Sēkla melnbrūna. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Eirāzijā diezgan plaši sastopama suga, ieviesta Ziemeļamerikā. Tomēr Eiropā šo sugu par vietējās (ne adventīvās) floras sastāvdaļu uzskata tikai Alpos un Pireneju pussalā.
Latvijā rets adventīvs (ievazāts) augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Augļu laikā dekoratīvs augs. Vienīgā balandu suga Latvijā, kam ap sēklu ir sarkana, sulīga, no apziedņa veidota, ogveidīga piedeva.
Rare. Adventive. Solitarily specimens in wastes, on roadsides and along railways.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
