Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs pārziemojošs, liels (ga 40-180 cm, atkarībā no šķirnes) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs stāvs, stingrs, pelēkzaļš. Lapas gari smailas, kailas (pl 0.3-2 cm). Maksts kaila, šķelta, pie pamata sirpjveida austiņas. Ziedkopa - lineāra, salikta vārpa (ga 5-15 cm) ar sēdošām vārpiņām blīvi 2 rindās. Katru vārpiņu veido 3 satuvināti ziedi - 2 divdzimumu un 1 (augšējais) rudimentārs. Vārpiņas plēksnes šauras, sarveida, ar dzeloņainu ķīli un akotveidīgu galu (dažreiz ir akots). Ārējai zieda plēksnei ķīlis spārnaini dzeloņains, tā galā beidzas ar ļoti garu (līdz 15 cm) akotu. Auglis - garš, veltenisks grauds (ga 0.7-1.2 cm) ar dziļu garenrievu. Zied jūnijā.
Izplatība:
Aizkaukāzā izveidojies labības augs. Plaši kultivē ziemeļu puslodē.
Latvijā ļoti bieži kultivē visā teritorijā.
Biotopi:
Sējumos, atsevišķi eksemplāri nezālienēs, izgāztuvēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs.
Very common cultivated species. Beside cultivation solitarily specimens in wasty places, on roadsides and along railway lines.
Очень часто в культуре. Кроме посевов единичные экземпляры в сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
