Apraksts:
Viengadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs. Garkausa vairodzene ir sīks (ga 2-8 cm) lakstaugs, zied agri pavasarī (maijā, labvēlīgā gadā - jau aprīļa pašās beigās). Visumā tā atgādina ziemeļu vairodzeni, bet vainaglapas un auglis (pogaļa) ir manāmi īsāki nekā kauslapas, bet kauss klāts ar dažādiem matiņiem. [Salīdzinājumam: līdzīgos biotopos sastopamajai ziemeļu vairodzenei gan vainags, gan auglis ir mazliet garāki nekā kauss, bet kauss ir kails]. Kausa garums 0.3-0.4 cm, vainags ap 0.2 cm. Parasti garkausa vairodzenei arī pieziedlapu vīkals pie čemura pamata ir salīdzinoši masīvāks, bet ziedkopa - izspūrušāka. Augs kopumā uzkrītoši sīkāks, ziednesis apmatots, salīdzinoši tievāks, čemurā nereti tikai viens stars ar vienu ziedu.
Izplatība:
Eirāzijas suga galvenokārt stepes reģionos; kā uzskata - klimatiski vislabvēlīgākie apstākļi tai ir apgabalā no Ukrainas līdz Urāliem. Baltijas reģiona dienviddaļā ļoti rets augs, parasti dažādās sausās, nezāļainās augšanas vietās.
Konstatēta 2012.gadā Daugavpilī (Liginišķos) sausā atmatā. Turpmākajos gados atrasta arī uz dzelzceļa Rīgā.
Atradne Latvijā ir apvidū (t.i. - Daugavpils un apkaime), kur gan agrāk, gan pēdējā laikā visai nereti tiek atrasti Latvijai kopumā neraksturīgi stepes joslas augi visai tālu no pamatizplatības reģioniem.
Biotopi:
Pamatareālā dažādos sausos, atklātos biotopos.
Garkausa vairodzene, acīmredzot, zināmajā atradnē (skraji aizaudzis neizmantots smiltājs senas apbūves tiešā tuvumā) ir nejauši ieviesusies viengadīga tīruma nezāle, kas tai izcili piemērotā biotopā un mikroklimatā ilgstoši joprojām saglabājas (tostarp 10+ gadus kopš tikusi atklāta). Konkrētās atradnes vieta pilnīgi noteikti neatbilst dabiski disjunktai (reliktai) populācijai.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām vairodzenēm; atšķirama pēc kausa-vainaga savstarpējā garuma.
Summary:
Very rare. Casual species.
Обобщение:
Редчайший заносной вид.