Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApraksts:
Daudzgadīgs, bet tikai vienreiz ziedošs vidēja lieluma (ga 25-60 cm) brūnkāšu dzimtas lakstaugs. Bezhlorofila parazītaugs. Stublājs stāvs, sulīgs, blīvi klāts ar dziedzermatiņiem, pie pamata tikai mazliet paresnināts. Viss augs iesārti brūns. Lapas uz stublāja plēkšņveidīgas. Ziedkopa vidēji blīva vai skraja. Pie katra zieda smaila seglapa, gals nereti tumšāk brūns. Vainags divlūpains (ga 1.4-2.5 cm), dzeltenbrūns, augšlūpa tumšāka, parasti ar gaišvioletu tonējumu. Augšlūpas mugura vienmērīgi liekta vai vidū taisna un ar liekumu pie pamata un galā. Drīksna dzeltenīga. Auglis - iegarena pogaļa. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī Rietumāzijā uz čemurziežu dzimtas (Umbelliferae) sugām izplatīts augs. Izplatība ļoti salveidīga. Visā areālā konstatētas tikai savrupas, savstarpēji attālas populācijas. Sugas ietvaros nereti tiek nodalītas atsevišķas pasugas vai tuvas sugas atkarībā no saimniekauga. Morfoloģiskās atšķirības ir ļoti mazas. Daudzi autori Elzasas brūnkāti (O. alsatica) nenodala no briežsakņu brūnkātes (O. libanotidis, syn. O. bartlingii) vai briežsakņu brūnkāti aplūko kā Elzasas brūnkātes pasugu: O. alsatica ssp. libanotidis (Rupr.) Tzvelev.
Latvija atrodas sugas disjunktā (pārtrauktā) areāla ZR malā. Vienīgo reizi suga konstatēta uz meža zirdzenes (Angelica sylvestris) 1875.g. pie Salaspils. Latvijai tuvākās zināmās sugas mūsdienu atradnes ir Igaunijā, Endlas un Rakveres tuvumā.
Biotopi:
Sausas pļavas ar čemurziežu dzimtas sugām, galvenokārt: briežsakni (Seseli libanotis), kalnu rūgtdilli (Peucedanum oreoselinum) un meža zirdzeni (Angelica sylvestris).
Īpašas norādes:
Nosakot sugu (nesajaukt ar līdzīgās vietās - sausās pļavās - augošo lielo brūnkāti (O. elatior)), būtiski ir konstatēt pareizo saimniekaugu. Lielajai brūnkātei tās ir dzelzenes (Latvijā - Centaurea scabiosa).
Very likely, extinct. Possible in dry meadows with Seseli libanotis and other Umbelliferae. Found once in 1875 in central Latvia.
Вероятно, исчезнувший вид. Возможна на сухих лугах на порезнике промежуточном или других зонтичных. Найдена однажды в 1875 году в центральной Латвии.
