Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 20-40 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, augs dažreiz veido nelielu ceru. Stublājs stāvs vai pie pamata pacils, zarains, kails (dažreiz augšdaļā skraji dziedzermatains), blīvi aplapots pie pamata, augšdaļā aplapots skraji. Dažreiz pie pamata ir īsi, lapaini dzinumi. Lapas lineāras (ga 2-7 cm, pl 0.1-0.5 cm), zilganzaļas, pretējas, diezgan sulīgas, sēdošas, ar 1 dzīslu. Lapas mala gluda, gals smails. Ziedi sīki, blīvā vairogveida dihāzijā stublāja un zaru galā. Ziedkāti ar dziedzermatiņiem. Kauss (ga 0.15-0.2 cm) zvanveidīgs, šķelts. Vainags balts, retāk iesārts, nedaudz garāks (ga 0.2-0.3 cm) nekā kauss. Putekšņlapas un irbuļi pārsniedz vainaga garumu. Auglis - lodveida pogaļa, kas divreiz garāka nekā kauss. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Diezgan šaura areāla suga Eiropas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā.
Latvijā retumis un nevienmērīgi visā teritorijā, pārsvarā apvidos ar sausiem priežu mežiem, kā arī dažādās kāpās.
Biotopi:
Nelielas grupas piejūras un iekšzemes kāpās, priežu silos un sausās mežmalās.
Īpašas norādes:
Diezgan viegli atšķirama suga. Salīdzinājumā ar skaraino ģipseni (G. paniculata) tik bagātīgi nezaro un nekad neveido platu, krūmveidīgu ceru.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Unequally. Small groups in dry habitats: coastal and inland dunes, pine forests and at the forest edges.
Довольно редко. Неравномерно. Небольшие группы в сухих местообитаниях: приморских и материковых дюнах, сосновых лесах и по лесным опушкам.
