Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 20-40 cm) dievkrēsliņu dzimtas lakstaugs. Divmājnieks. Stublājs stāvs, bez piensulas, zaro no pamata, četršķautņains, ložņājošus sakneņus neveido. Zari uz stublāja pretēji. Lapas veselas, ar īsu kātu, pretējas, iegareni olveidīgas vai eliptiskas (ga 2-7 cm, pl 0.5-3 cm). Plātne kaila, mala skropstaini zobaina, pamats ieapaļš, gals smails. Ir sīkas, lineāri lancetiskas pielapes. Vīrišķo ziedu ķekari skraji, stāvos vārpveida ķekaros augšējo lapu žāklēs. Katrs vīrišķais zieds sastāv no 3 kailām, olveidīgām kauslapām ar nosmailotu galu un 8-12 putekšņlapām. Sievišķie ziedi sēdoši pa 2-3 īsā, vairogveida ziedkopā, kauslapas arī 3. Auglis - cietmataina, ieapaļa divcirkņu pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Sastopama Eiropas rietumu un vidus daļā, kā arī Ziemeļamerikā. Nereti tiek ievazāta plašā teritorijā ārpus pamatareāla.
Latvijā ļoti rets adventīvs augs, par sugas sastopamību ir galvenokārt XIX gs. dati no Rīgas un tās apkārtnes. 1998.g. 2 eksemplāri atrasti Rīgā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs. Pamatareālā aug skrajās, akmeņainās un kaļķainās vietās.
Īpašas norādes:
Līdzīga daudzgadīgajai kaņepenei (M. perennis), kas Latvijā ir bieža krūmāju un mežu suga. Atšķirama pēc zaraina (ne vienkārša) stublāja, sēdošiem (nevis kātainiem) sievišķiem ziediem, neveido ložņājošus sakneņus.
Very rare, adventive. Mostly old data from Riga and environs. Solitarily specimens in wasty places.
Редчайший. Заносной. Преимущественно старые данные из Риги и окрестностей. Единичные экземпляры в сорных местах.
