Iepērcies internetveikalā Gandrs

Trifolium arvense L.


Trifolium arvense L. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Viengadīgs un viengadīgs pārziemojošs, neliels (ga 10-30 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, apmatots, zaro. Lapas trīslapiņu saliktas no iegarenām (ga 1.5-2.5 cm, pl 0.2-0.4 cm) un apmatotām lapiņām. Lapiņu mala gluda, gals smails. Pielapes sīkas, saaugušas ar lapas kātu. Ziedi blīvā, garenā (ga 1-2 cm, pl 0.5-0.8 cm) galviņā. Kauss gari, pelēki apmatots un ar īlenveidīgiem kausa zobiņiem, kas garāki nekā iesārtais vainags, tāpēc ziedkopa izskatās sārti pelēka, bet noziedot - pelēka. Šo iespaidu pastiprina apmatojums arī uz ļoti šaurajiem, īlenveidīgajiem kausa zobiņiem. Auglis - plēvjaina pākstīte. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība: Eiropā (neiekļaujot Z daļu), kā arī dažviet Āfrikā un Āzijā izplatīts augs. Plaši ieviesies ārpus pamatareāla.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi: Grupas sausās, atklātās vietās: pļavās, ceļmalās, smilšainos pauguros un skrajos mežos. Raksturīga suga aizaugušu smiltāju un sausieņu pļavu augu sabiedrībās: Cl. Sedo-Scleranthetea.

Īpašas norādes: Vienīgā āboliņa suga Latvijā, kam ziedkopa izskatās sārti pelēka vai pelēka.

Rather common. Groups in dry meadows, on roadsides and hillsides, in sparse woodlands.

Довольно часто. Группы на сухих лугах, по обочинам дорог и склонам холмов, в редколесьях.

Līdzīgās sugas

  • Trifolium striatum L. (svītrainais āboliņš)

    XIX gs. beigās Rīgā atrasts svītrainais āboliņš (Trifolium striatum L.). Tā ir Eiropas rietumu un dienvidu daļā plaši izplatīta suga, tālākās atradnes ziemeļos sasniedz Zviedrijas dienviddaļu un Baltijas jūras salas Ēlandi un Gotlandi. Lai gan Latvija atrodas savrupi ziemeļaustrumos no sugas areāla, svītrainais āboliņš kā vietējās floras suga Latvijā ir ļoti iespējams. Viegli atšķirams, viengadīgs lakstaugs ar stāvu, pastīvu, parasti nezarotu stublāju (ga 10-20 cm). Stublājs apmatots ar īsiem, atstāvošiem matiņiem. Arī otrādi olveidīgās lapiņas (ga 1-1.5 cm), kas veido trīslapiņu saliktu lapu, ir apmatotas. Pielapes sīkas. Ziedu galviņas blīvas, iegarenas, sēdošas vai gandrīz sēdošas lapu žāklē. Pie galviņas pamata ir raksturīgas blāvi zaļganas, olveidīgas augšlapas, uz kurām labi saredzams sarkanīgu garendzīslu svītrojums. Kauss apmatots, ar 10 sarkanīgām dzīslām, kausa zobiņi gari, īlensmaili. Garo kausa zobiņu dēļ ziedēšanas sākumā ziedu galviņa izskatās it kā dzeloņaina. Vainags šaurs, blāvi rozā (ga ap 0.7 cm), visas vainaga daļas savstarpēji it kā saspiestas kopā. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējams sausās pļavās, visticamākais atrašanas apvidus - Kurzemes piejūra.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.