Augi

Palielināt attēlu

Apraksts: Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Vienam augam stublāju daudz. Stublājs stāvs vai pacils, diezgan trausls, parasti zarains, apmatots. Lapas uz stublāja pretējas, eliptiskas vai olveidīgas (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.3-1 cm). Plātnes mala gluda, gals smails. Apakšējās lapas ar kātu apmēram plātnes garumā, augšējo lapu kāts ļoti īss, nereti lapas gandrīz sēdošas. Raksturīgas 3 (reti 5) labi saskatāmas lapas dzīslas. Vainaglapas baltas (ga ap 0.2 cm), veselas, īsākas nekā šaurās kauslapas (ga 0.3-0.4 cm) ar plēvjainu malu. Auglis - olveidīga pogaļa, kas īsāka nekā kauslapas. Zied no maija līdz jūlijam.

Izplatība: Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās dažādos mežos un krūmājos.

Īpašas norādes: Līdzīga sānziedu mēringijai (M. lateriflora), kas Latvijā pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošanas ir, visticamāk, izzudusi suga, kā arī mārsila smiltenītei (Arenaria serpyllifolia) un dažām virzām (Stellaria spp.). No sānziedu mēringijas atšķirama pēc īsākām nekā kauslapas vainaglapām un pogaļas (nevis gandrīz divreiz garākām), nav plēvjainu pieziedlapu, labi saskatāmas 3 lapas dzīslas (nevis 1). No virzām un mārsila smiltenītes visdrošāk atšķirama pēc lapas 3 dzīslām. Bez tam virzām vainaglapas vismaz līdz pusei šķeltas, bet mēringijai tās ir veselas.

Common. From solitarily specimens to dense groups in forests and shrubs.

Часто. От единичных экземпляров до плотными группами в лесах и кустарниках.