Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 10-20 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, klāts ar matiņiem. Lapas eliptiskas (ga 1-2.5 cm, pl 0.3-0.8 cm), mala apmatota, lapas sēdošas vai, apakšējās, ar īsu kātu, ar 1-3 dzīslām, parasti labi saskatāma ir tikai vidusdzīsla. Ir divas sīkas, plēvjainas pieziedlapas. Ziedi skrajos, garkātainos dihāzijos, atiet sāniski no lapu žāklēm. Kauslapas zaļas (ga 0.2-0.4 cm). Vainaglapas baltas, veselas (ga 0.4-0.8 cm). Auglis - divreiz garāka nekā kauslapas pogaļa, atveras līdz pusei ar 6 zobiņiem. Zied maijā, jūnija sākumā.
Izplatība:
Pola tuvumā Austrumeiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Eiropā salīdzinoši visretāk. Baltijas valstīs ļoti reta suga.
Latvijā ļoti reti, pašlaik tiek uzskatīta(*) par izzudušu sugu. Zināma viena atradne, kas vēlāk iznīcināta.
(*)2020.g. atrasta dendrārijā Kurzemes piejūrā, sugai Baltijas reģionā ļoti netipiskā vietā. Visticamāk, tā šeit nejauši ieviesta ar svešzemju augu stādījumiem. Skatīt laboto [ar "+"(izzudusi) un "?"(visticamāk, ieviesta)] izplatības karti attēlu sadaļā.
Vietas apsekojums un augu sabiedrības, kādās mēringija tur sastopama, tikai pastiprina ieviešanas atzinumu.
Biotopi:
Latvijā auga netālu no Rīterupītes ietekas Daugavā, kas, veidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, 1965.gadā tika applūdināta. Iespējama Daugavas ielejā kādreizējās atradnes apkaimē. Baltijas reģiona austrumos (Igaunijā, ziemeļrietumu Krievijā, arī iznīcinātajā atradnē Latvijā) raksturīgākās augtenes ir skraji platlapju meži ar ozolu lielo upju ielejās.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga bieži sastopamajai trejdzīslu mēringijai (M. trinervia), no kuras viegli atšķirama pēc lapām ar labi saskatāmu vidusdzīslu (nevis labi saskatāmas 3 dzīslas), vainaglapas un pogaļa garākas nekā kauslapas (nevis pretēji). Tipiskam augam ļoti raksturīgs ir arī ziedkopu sāniskais novietojums garos ziedkātos.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.
Very likely, extinct. The only habitat in the Daugava valley is overflooded by hydro-electric power station water-body. The find of 2020 is, most likely, an introduction.
В настоящее время вид причислен к исчезнувшим растениям в Латвии. Единственное местонахождение в долине р.Даугава затоплено при сооружении водохранилища ГЭС. Находка в дендрариуме 2020 г., по-видимому, не является натурального происхождения.
