sānziedu mēringija

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl attēls

latviski: sānziedu mēringija

angliski:

vāciski:

zviedru: ryssnarv

igauņu: ida-võsalill

lietuviešu:

krievu: мерингия бокоцветковая

  • moehringia-lateriflora-l-fenzl
  • moehringia-lateriflora-l-fenzl-B

Izplatība kartē

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Moehringia lateriflora (L.) Fenzl karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 10-20 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, klāts ar matiņiem. Lapas eliptiskas (ga 1-2.5 cm, pl 0.3-0.8 cm), mala apmatota, lapas sēdošas vai, apakšējās, ar īsu kātu, ar 1-3 dzīslām, parasti labi saskatāma ir tikai vidusdzīsla. Ir divas sīkas, plēvjainas pieziedlapas. Ziedi skrajos, garkātainos dihāzijos, atiet sāniski no lapu žāklēm. Kauslapas zaļas (ga 0.2-0.4 cm). Vainaglapas baltas, veselas (ga 0.4-0.8 cm). Auglis - divreiz garāka nekā kauslapas pogaļa, atveras līdz pusei ar 6 zobiņiem. Zied maijā, jūnija sākumā.

Izplatība:

Pola tuvumā Austrumeiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Eiropā salīdzinoši visretāk. Baltijas valstīs ļoti reta suga.

Latvijā ļoti reti, pašlaik tiek uzskatīta par izzudušu sugu. Zināma viena atradne, kas vēlāk iznīcināta.

Biotopi:

Latvijā auga netālu no Rīterupītes ietekas Daugavā, kas, veidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, 1965.gadā tika applūdināta. Iespējama Daugavas ielejā kādreizējās atradnes apkaimē. Baltijas reģiona austrumos (Igaunijā, ziemeļrietumu Krievijā, arī iznīcinātajā atradnē Latvijā) raksturīgākās augtenes ir skraji platlapju meži ar ozolu lielo upju ielejās.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga bieži sastopamajai trejdzīslu mēringijai (M. trinervia), no kuras viegli atšķirama pēc lapām ar labi saskatāmu vidusdzīslu (nevis labi saskatāmas 3 dzīslas), vainaglapas un pogaļa garākas nekā kauslapas (nevis pretēji). Tipiskam augam ļoti raksturīgs ir arī ziedkopu sāniskais novietojums garos ziedkātos.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.

Very likely, extinct. The only habitat in the Daugava valley is overflooded by hydro-electric power station water-body.

В настоящее время вид причислен к исчезнувшим растениям в Латвии. Единственное местонахождение в долине р.Даугава затоплено при сооружении водохранилища ГЭС.

Apskati citas sugas: