sekstainā kelērija

Koeleria cristata (L.) Pers. (syn. K. macrantha (Ledeb.) Schult.; K. gracilis Pers. nom. illegit.)

Koeleria cristata (L.) Pers. attēls

latviski: sekstainā kelērija

angliski: crested Hair-grass

vāciski: Zierliches Schillergras

zviedru: fin tofsäxing

igauņu: sale haguhein

lietuviešu: lieknoji kelerija

krievu: тонконог тонкий

  • koeleria-cristata-l-pers
  • koeleria-cristata-l-pers-B

Izplatība kartē

Koeleria cristata (L.) Pers. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Koeleria cristata (L.) Pers. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-40 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs pelēkzaļš, veido blīvu ceru un velēnu. Veģetatīvie dzinumi pa vienam, veco lapu makstu palieku pie pamata nav. Stiebrs stāvs, slaids, lapains tikai apakšdaļā. Stiebrs ne vairāk kā 1 cm zem vārpveidīgās skaras ar īsiem matiņiem. Maksts apmatota. Lapas mēlīte īsa un strupa. Lapas šauras (pl ap 0.2 cm), ierotījušās. Ziedēšanas laikā skara izspūrusi, paskraja, iegareni cilindriska un diezgan īsa. Vārpiņu garums 0.4-0.6 cm. Gan vārpiņas plēksnes, gan ārējās zieda plēksnes smailas. Akots ļoti īss. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā teritorijā uz dienvidiem no Latvijas. Sugas ietvaros nodala vairākas pasugas. Baltijas valstīs un Skandināvijas dienviddaļā atradnes punktveida.

Latvijā reti gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā ap Rīgu, valsts vidus un dienvidaustrumu daļā.

Biotopi:

Nelielas grupas sausās, smilšainās vietās mežmalās un pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.

Īpašas norādes:

No citām kelērijām grūti atšķirama suga. Vērība jāpievērš smailajām vārpiņas un ārējām zieda plēksnēm (tās nav strupas). Veģetatīvie dzinumi pa vienam (nevis pa 2-3), dzinumus neapņem vecās lapu makstis, cers blīvs (nevis skrajš), vārpveidīgā skara izspūrusi, iegareni cilindriska un diezgan īsa (nevis gara un slaida, šauri piramidāla).

Rare. Mostly central and eastern part. Small groups at the dry forest edges and in meadows.

Редко. Небольшие группы по сухим лесным опушкам и на лугах преимущественно в центральной и восточной части.

Apskati citas sugas: