Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-40 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs pelēkzaļš, veido blīvu ceru un velēnu. Veģetatīvie dzinumi pa vienam, veco lapu makstu palieku pie pamata nav. Stiebrs stāvs, slaids, lapains tikai apakšdaļā. Stiebrs ne vairāk kā 1 cm zem vārpveidīgās skaras ar īsiem matiņiem. Maksts apmatota. Lapas mēlīte īsa un strupa. Lapas šauras (pl ap 0.2 cm), ierotījušās. Ziedēšanas laikā skara izspūrusi, paskraja, iegareni cilindriska un diezgan īsa. Vārpiņu garums 0.4-0.6 cm. Gan vārpiņas plēksnes, gan ārējās zieda plēksnes smailas. Akots ļoti īss. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā teritorijā uz dienvidiem no Latvijas. Sugas ietvaros nodala vairākas pasugas. Baltijas valstīs un Skandināvijas dienviddaļā atradnes punktveida.
Latvijā reti gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā ap Rīgu, valsts vidus un dienvidaustrumu daļā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās, smilšainās vietās mežmalās un pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No citām kelērijām grūti atšķirama suga. Vērība jāpievērš smailajām vārpiņas un ārējām zieda plēksnēm (tās nav strupas). Veģetatīvie dzinumi pa vienam (nevis pa 2-3), dzinumus neapņem vecās lapu makstis, cers blīvs (nevis skrajš), vārpveidīgā skara izspūrusi, iegareni cilindriska un diezgan īsa (nevis gara un slaida, šauri piramidāla).
Rare. Mostly central and eastern part. Small groups at the dry forest edges and in meadows.
Редко. Небольшие группы по сухим лесным опушкам и на лугах преимущественно в центральной и восточной части.
