Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Cini neveido. Saknenis ložņājošs. Stiebrs stāvs, gluds, kails. Lapas diezgan platas (pl 0.3-0.7 cm), ar izklaidus matiņiem, gludas un pārlocītas. Lapas maksts kaila, mēlīte īsa, ādaina un trīsstūraina (ga ap 0.3 cm). Ziedi skrajā skarā stiebra galā. Ziedu skarai (ga 5-15 cm) iegareni piramidāls apveids. Vārpiņas eliptiskas vai plati eliptiskas (ga 0.3-0.5 cm). Vārpiņā 3 ziedi, no kuriem apakšējie ir putekšņlapu (vīrišķie), bet augšējais - divdzimumu zieds. Vārpiņas spīdīgas, ar dzeltenīgi brūnu nokrāsu. Vārpiņas plēksnes lancetiskas, vienāda garuma. Apakšējo (vīrišķo) ziedu ārējā zieda plēksnes apmale blīvi klāta ar gariem (ga 0.1 cm) matiņiem. Ārējā zieda plēksne ar īsu (ga ap 0.1 cm) akotu, kas tik tikko redzams ārpus vārpiņas. Saberzējot augu, jūtama mārsmilgām raksturīgā kumarīna smarža. Auglis - iegareni olveidīgs grauds. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā sastopama suga. Nodala vairākas pasugas. Daži autori cietmataino un smaržīgo mārsmilgu aplūko kā vienu sugu - H. odorata s.l. Vēl citi autori nodala tikai H. odorata s.l. ar daudzām pasugām.
Latvijā abas aplūkotās sugas sastopamas diezgan bieži.
Biotopi:
Parasti veido dažāda lieluma grupas sausieņu un palieņu pļavās, skrajos mežos, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Latvijā sastopamās 4 mārsmilgu sugas (5 sugas, ja Baltijas mārsmilgu aplūko kā patstāvīgu sugu) savstarpēji ir ļoti līdzīgas un grūti nodalāmas (sk. sugas aprakstu). Būtiskākās atšķirības pazīmes ir ciņainums (veido cini vai nē), zieda plēkšņu apmatojums, ziedu skaras forma un blīvums. Noteikšanu daļēji atvieglo tas, ka ložņu (H. repens) un dienvidu mārsmilga (H. australis) Latvijā ir ļoti retas sugas.
Rather common (both species). Groups in various wet to dry meadows, scarce woodlands, on roadsides and along railways.
Довольно часто (оба вида). Группы на сухих и заливных лугах, в изреженных лесах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
