Festuca rubra L. s.l.
incl. Festuca rubra ssp. rubra; incl. F. arenaria Osbeck, syn. F. rubra ssp. arenaria (Osbeck) Syme; incl. F. multiflora Hoffm., syn. F. rubra ssp. multiflora (Hoffm.) V.Jirásek; F. diffusa Dumort.
- latviski: sarkanā auzene
- angliski: red Fescue
- vāciski: Rot-Schwingel
- zviedru: rödsvingel
- igauņu: punane aruhein
- lietuviešu: raudonasis eraičinas
- krievu: овсяница красная
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-70 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augam ir ložņājoši sakneņi, veido skraju ceru. Stiebrs stāvs. Lapas šauri lineāras (pl līdz 0.25 cm), plakanas, apakšējās sarveidīgas, ierotījušās. Lapas maksts daļēji slēgta. Mēlīte īsa, ausaina. Veģetatīvo dzinumu ārējo lapu maksts apmatota. Veģetatīvo dzinumu lapas ar 5-7 dzīslām. Ziedu skara stāva (ga 5-15 cm), vārpiņas brūnsarkanas, noziedot sakļaujas. Ārējā zieda plēksne plati lancetiska, kaila, ar aptuveni 3 mm garu akotu. Auglis - sīks grauds (plēksnenis). Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala ap 10 pasugas, kuras daži autori aplūko kā patstāvīgas sugas.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodala vienu sugu ar 3 pasugām vai trīs atsevišķas sugas.
Biotopi: Dažāda lieluma grupas pļavās un atmatās, skrajos un sausos mežos, smiltājos, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes: Grūti noteicamu graudzāļu ģints. Līdzīga citām neliela auguma auzenēm. Atšķirama pēc tā, ka neveido blīvu ceru, ir ložņājoši sakneņi (nevis ir blīvs cers, nav ložņājošu sakneņu), vismaz augšējās stiebra lapas plakanas (nevis pārsvarā ieritinātas, sarveidīgas lapas).
Very common. Three subspecies (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora) can be distinguished. Groups in various dry habitats.
Очень часто. Включает три подвида (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora). Группы в разных сухих местообитаниях.
Līdzīgās sugas
-
Festuca arenaria Osbeck (smiltāja auzene)
Retumis piejūras smiltājos un kāpās sastopama smiltāja auzene (F. arenaria Osbeck = F. rubra ssp. arenaria (Osbeck) Syme), ko vairākums autoru aplūko kā sarkanās auzenes pasugu un kas arī parādīta fotoattēlā. Tai raksturīgi ļoti gari sakneņi un pūkaini apmatota ārējā zieda plēksne. Akots salīdzinoši garāks (līdz 0.6 cm), veģetatīvo dzinumu lapām dzīslu skaits parasti lielāks: 7-9. Citas pazīmes kā pamatsugai.
-
Festuca multiflora Hoffm. (daudzziedu auzene)
Reta un Latvijā nepietiekami izpētīta ir daudzziedu auzene (F. multiflora Hoffm. = F. rubra ssp. multiflora (Hoffm.) V.Jirásek), ko tāpat vairākums autoru aplūko kā sarkanās auzenes pasugu, kam vārpiņā ir līdz 10 ziedi. Augumā liela (ga 40-70 cm, reti vairāk), veģetatīvo dzinumu lapas salīdzinoši visplatākās (pl līdz 0.3 cm) un ar vislielāko dzīslu skaitu (7-11). Ārējās zieda plēksnes akots (ga ap 0.7 cm) bieži ar sārti violetu nokrāsu.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.