pakalnu vijolīte

Viola collina Besser

Viola collina Besser attēls
  • pakalnu vijolīte attēls
  • pakalnu vijolīte attēls

latviski: pakalnu vijolīte

angliski:

vāciski: Hügel-Veilchen

zviedriski: bergviol

igauniski: kinkkannike

lietuviski: šlaitinė našlaitė

krieviski: фиалка холмовая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola collina Besser karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns. Virszemes stublājs īss vai tāda nav. Lapas rozetē, ar kātu, plātne plati olveidīga (ga 2-8 cm, pl 1.5-6 cm), mala strupi zobaina, pamats sirdsveidīgs. Lapas plātne abās pusēs ar bālganiem matiņiem, apmatots arī lapas kāts. Ir gari nosmailotas un lancetiskas, apmatotas pielapes ar bārkstaini zobainu malu. Zobiņu garums var pārsniegt pusi no pielapes platuma. Ziedi lapu žāklēs. Ziedkāts aptuveni lapas garumā vai garāks. Pieziedlapas uz ziedkāta augstāk nekā vidus. Ziedi violeti zili (ga ap 1.5 cm), smaržīgi, piesis bāls. Kauslapas strupas. Vainaglapas otrādi olveidīgas. Drīksna līka. Auglis - apmatota, gandrīz lodveidīga pogaļa. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Centrālajā un austrumu Eiropā izplatīta suga. Dažas izolētas atradnes arī Āzijā.

Latvijā retumis un nevienmērīgi, galvenokārt upju ielejās.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri vai nelielas, skrajas grupas krūmājos, lapkoku un jauktos mežos pārsvarā upju ielejās un krastu gravās.

Īpašas norādes:

Grūti atšķirams augs. Līdzīga citām vijolītēm. Nosakot augu jāņem vērā, ka suga nepieder pie vijolītēm, kam raksturīgs virszemes stublājs vai nierveidīgas lapas. Nodalot citas vijolītes ar tikko uzskaitītajām pazīmēm, vislīdzīgāko skaitā atliek pūkainā vijolīte (V. hirta). Atšķirama pēc pielapēm ar bārkstaini zobainu malu un gariem zobiņiem (nevis īsi bārkstainu malu), ziedi smaržīgi (nevis nesmaržo), zieda piesis bāls (nevis iesārti violets), pieziedlapas uz ziedkāta augstāk (nevis zemāk) par vidu, vasaras lapām pamats salīdzinoši dziļāk sirdsveidīgs.

Rather rare. Unequally. Solitarily specimens and small groups in deciduous and mixed forests and shrubs, mostly in river valleys.

Довольно редко. Неравномерно. Единичные экземпляры и небольшие группы в лиственных и смешанных лесах и кустарниках, преимущественно в речных долинах.

Apskati citas sugas: