pēdveida grīslis

Carex rhizina Blytt ex Lindblom (syn. C. pediformis C.A.Mey. s.l.; C.p. ssp. rhizodes (Blytt ex Meinsh.) H.Lindb.)

Carex rhizina Blytt ex Lindblom attēls

latviski: pēdveida grīslis

angliski:

vāciski: Fuß-Segge

zviedriski: frösöstarr

igauniski: jalgtarn

lietuviski: palaipinė viksva

krieviski: осока корневищная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex rhizina Blytt ex Lindblom karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar ļoti īsu knābīti. Augs veido paskraju, nelielu ceru, tam raksturīgi spēcīgi, ložņājoši sakneņi. Stublājs stāvs, raupjš, aplapots pie pamata. Lapas zaļas, šauras (pl 0.2-0.3 cm), daudz īsākas nekā stublājs. Lapu makstis brūnas. Ziedkopā stublāja galotnē 1 vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās 2-4 diezgan attālu novietotas, skrajas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa ar garu, stobrveidīgu, zaļu maksti un īsu lapas plātni, īsāka nekā vārpiņa. Sievišķās vārpiņas ar 5-10 ziediem, ar garu kātiņu (ga 3-6 cm), stāvas vai nokarenas. Pūslītis zaļganbrūns, īsi apmatots, dzīslojums redzams, strauji sašaurināts īsā, līkā, divzobainā knābītī. Pūslīša segplēksne brūna, otrādi olveidīga, ar zaļu joslu vidū, plēvjainu apmali un smailu galu, aptuveni pūslīša garumā vai īsāka. Zied aprīļa beigās un maijā.

Izplatība:

Eirāzijā reti un nevienmērīgi sastopama suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas; Eiropā sastopama vietām kontinenta centrālajā, ziemeļaustrumu un dienvidu daļā.

Latvijā reti centrālajā un austrumu daļā.

Biotopi:

Skrajas grupas mēreni sausos lapkoku un jauktos mežos.

Īpašas norādes:

Līdzīgs pleznveida (C. ornithopoda) un bieži mežos sastopamajam pirkstveida (C. digitata) grīslim. No pleznveida grīšļa atšķirams pēc lielāka auguma, ziedkopa stublāja galā skraja un attāla (nevis staraina, blīva). No pirkstainā grīšļa atšķirams pēc skraja (nevis blīva) cera, šaurākām lapām un skrajākas ziedkopas, pūslīša knābītis līks (nevis taisns).

Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Only central and eastern part. Scarce groups in moderately dry deciduous and mixed forests.

Редко. Только центральная и восточная часть. Небольшие группы в умеренно сухих лиственных и смешанных лесах.

Apskati citas sugas: