Apraksts:
Ķermenis slaidāks un plānāks nekā akmeņplekstei. Acis atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Galva liela, ar lielu un izliektu muti. Ķermenis gluds, bez kaula veidojumiem, klāts ar sīkām cikloīdām zvīņām. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras. Vēdera spuras pamatne plata. Muguras spuras priekšējie stari daļēji brīvi no membrānas. Acu puse parasti smilšu brūna, ar daudziem tumšiem plankumiem, aklā puse - krēmkrāsā.
Morfoloģija:
D 75-83, A 56-62
Izmēri:
L-75 cm, W-7,2 kg. Parasti līdz 50 cm garš un 2,3-3,6 kg smags.
Atšķirīgās pazīmes:
Acu pusē nav kaula veidojumu (skat. akmeņpleksti). Liela galva. Acis vienmēr ķermeņa kreisajā pusē (skat. plekstu dzimtu).
Bioloģija:
Bentiska jūras zivs. Galvenokārt uzturas kontinentālā šelfa ūdeņos, dodot priekšroku smilšainām gruntīm 9-75 m dziļumā. Mazuļi pirmo gadu pavada piekrastē, seklumā. Barojas ar bentiskajām zivīm, galvenokārt tūbītēm, un vēžveidīgajiem.
Vairošanās:
Nārsto no marta līdz augustam 5-40 m dziļumā. Auglība nārstojošām mātītēm ap 0,8-1 milj. ikru uz 1 kg zivs svara. Ikri un kāpuri pelaģiski. 2-3,5 cm garumā kāpuri pāriet uz bentisku dzīvi. Baltijas jūrā gludā romba nārsts līdz šim nav konstatēts, bet tuvākie nārsta rajoni ir Dāņu šaurumos uz rietumiem no Darsas.
Izplatība:
Eiropas piekraste no Norvēģijas līdz Ziemeļāfrikai, arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Baltijas jūrā rets, daudzums austrumu virzienā samazinās, un uz austrumiem no Bornholmas salas tas faktiski vairs nav satopams. Latvijas piekrastē maldu viesis, līdz šim konstatēta vienreiz, 60. gados Ventspils zvejnieku lomā.
Izmantošana:
Saimnieciskā nozīme neliela. Arī gaļas garšas īpašības atpaliek no akmeņplekstes. Baltijas jūras rietumdaļā nozvejo tikai dažas tonnas gadā; pēdējos gados lomos gludais rombs gandrīz nav konstatēts.
Summary:
Marine demersal species. Distributed along the European coast, rare in the Baltic. Almost no records eastward of Bornholm. A single specimen reported near Latvia, Ventspils, in 1960s.