Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Ķermenis plats un samērā biezs. Galva liela, ar nedaudz garāku apakšžokli. Ir zobi arī uz lemeškaula. Acis vienmēr atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Vēderspuras novietotas asimetriski viena pret otru, tām ir liela pamatne un tās nesavienojas ar anālo spuru. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras. Zvīņu nav, bet ķermeni klāj kaulveida pauguriņi, kas ir mazāki par acs diametru un atrodas tikai acu pusē, tā parasti ir smilšu brūna ar tumši brūnu punktojumu, līdzīgi krāsotas arī spuras. Aklā puse bālgana.
Morfoloģija:
D 58-67, A 41-50, P 11-12, V 6, vt. 29-31, l. l. 76-90, sp. br. (14)15-17(18).
Izmēri:
L - 1m, W - 25 kg. Baltijas jūrā L - līdz 50 cm un L - līdz 4-5 kg.
Atšķirīgās pazīmes:
Acu puse nelīdzena, grubuļaina (skat. gludo rombu). Liela galva. Acis vienmēr ķermeņa kreisajā pusē (skat. plekstu dzimtu).
Bioloģija:
Bentiska jūras zivs, uzturas uz akmeņainām un smilšainām gruntīm līdz 70 m dziļumam. Migrācijas nelielas: pavasarī krasta virzienā baroties un nārstot, rudenī - pretējā, uz dziļākām vietām, kur stabilāka ūdens temperatūra. Plēsēja - bentofāga, barojas ar bentis-kajām zivīm: tūbītēm, un jūras-grunduļiem, gliemenēm (Macoma baltica), vēžveidīgajiem (Crangon crangon). Var sasniegt 22 gadu vecumu.
Vairošanās:
Dzimumgatavību sasniedz piektajā dzīves gadā. Nārsto no maija vai jūnija līdz augustam piekrastē 5-40 m dziļumā. Sekmīgam nārstam nepiecie-šams ūdens sāļums 6-7ä. Auglība - līdz 1 milj. ikru. Tie ir pelaģiski, bieži klāti ar diatomeju aļģēm. Ikru diametrs 0,9-1,2 mm. Piekrastes siltajos ūdeņos jau pēc 7-9 dienām parādās pelaģiski kāpuri. Sa-sniedzot 25-27 mm garumu, tie pāriet uz bentisku dzīvesveidu. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas 0,5-1 m dziļumā.
Izplatība:
Eiropas piekrastē līdz arktiskajam lokam. Izdala 2 pussugas: maximus Vidusjūrā, Eiropas piekrastē, Baltijas jūrā un moetica - Melnajā jūrā. Baltijas jūrā līdz Somu un Botnijas līcim. Sastopama bieži.
Izmantošana:
Vērtīgs zvejas objekts. Nozveja Baltijas jūrā no dažiem desmitiem tonnu 60. gados ir palielinājusies līdz 1000-1200 tonnām 90. gadu sākumā. Latvijas piekrastē specializētā akmeņplekstes zveja ar tīkliem uzsākta 1993. gadā. Nozveja ap 30-60 tonnu gadā.
Summary:
Marine demersal species. Distributed along the European coast. Described as a subspecies P. m. maximus in the Baltic, Mediterranean and the seas of West Europe, and a subspecies P. m. moetica in the Black Sea. Frequent in the Baltic waters near the Latvian coast, also in the Gulf of Riga. Spawning near the coast of the open sea at the depths of 5 - 40 m in June - July. Young fish staying in shallow waters (0.5 - 1.0 m). Commercially important fish. Specialised fishing in Latvia started in 1993, annual catch of 30 - 60 tons.
