apaļais jūrasgrundulis

Neogobius melanostomus Pallas

Neogobius melanostomus Pallas attēls

latviski: apaļais jūrasgrundulis

angliski: round goby

vāciski: Schwarzmund-Grundel

zviedru: svartmunnad smörbult

igauņu: ümarmudil

lietuviešu: grundalas rubuilis

krievu: каспийский бычок-кругляк, черноротый бычок

Izplatība kartē

Neogobius melanostomus Pallas karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Neogobius melanostomus Pallas karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis ieapaļi iegarens ar samērā lielu galvu un uz āru izvirzītām acīm. Lūpas biezas. Spurās nav asu, dzeloņveida staru. Pirmā muguras spura manāmi īsāka un šaurāka nekā otrā, tikai mazliet augstāka, ar tumšu plankumu. Ķermeņa krāsojums raibs; pamattonis dzeltenīgi pelēks, ar dažāda lieluma un formas svītrveida un ieapaļiem plankumiem dažādās krāsās: pelēki, melni, olīvzaļi un brūni. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes, nārsta laikā tēviņi kļūst tumši, gandrīz melni ar baltu vai zili-baltu astes spuras malu. Mazuļi līdz 1 gada vecumam –parasti pelēki. Apaļā jūrasgrunduļa tēviņi un mātītes atšķiras arī ar uroģenitālajām kārpiņām (papillām). Tēviņiem tā ir samērā gara, no baltas līdz pelēkai; savukārt mātītēm – īsas, strupas un brūnas.

Morfoloģija:

D1 VI(V-VII) ,D2 I/13-16, A I/11-13, P 18-19, V 5-6,vt. 31-34, sq. 45-55.

Izmēri:

L-25.3 cm W- 250g (parasti līdz 20cm).

Atšķirīgās pazīmes:

Nosakot nozīme ir staru skaitam sugā un zvīņu skaitam sānu līnijā. Raibs, samērā tumšs ķermenis. Uz pirmās muguras spuras aizmugurējās daļas tumšs ieapaļš plankums (skat. jūrasgrunduļu dzimtu).

Bioloģija:

Bentiska jūras, iesāļūdeņu vai saldūdens zivs. Baltijas jūrā sastopama līdz no 1,5 līdz 50 m dziļumam. Ziemas periodā uzturas lielākos dziļumos. Barība ļoti dažāda - visēdājs: galvenokārt grunts gliemenes, citi bezmugurkaulnieki - tārpi, zivju ikri. Lielākās zivis barojas arī ar citu zivju sugu mazuļiem. Ir barības konkurents citu zivju sugām to aklimatizēšanās rajonos. Var ietekmēt gliemeņu populāciju, tādējādi samazinot vairošanās areālu citām jūrasgrunduļu sugām. Dzīvo 4 gadus.

Vairošanās:

Nārsta periods samērā ilgstošs: no aprīļa līdz septembrim. Ikri tiek piestiprināti pie substrāta, augiem, akmeņiem un citiem priekšmetiem ūdenī. Tēviņi apsargā iznērstos ikrus. Dzimumgatavību mātītes sasniedz 2 gados, tēviņi - 3-4 gados. Tēviņi pēc nārsta it bojā.

Izplatība:

Sugas dabīgais areāls ietver Kaspijas, Melnās, Marmora jūru baseinus. Tiek uzskatīta par XX-XXI gadsimtu mijas vienu no sekmīgākajām invazīvajām zivju sugām Z-Amerikā (Lielajos ezeros) un daudzviet Eiropā. Baltijas jūrā ienākusi no Melnās vai Kaspijas jūras, domājams ar kuģu balasta ūdeņiem. Pirmo reizi tā konstatēta Gdaņskas līcī Polijas piekrastē 1992.gadā, bet Latvijā pirmo reizi noķerta pie Liepājas 2004.gadā. Jau 2005.gadā apaļais jūrasgrundulis parādījās Latvijas piekrastē Rīgas līcī, kaut arī pirmais noķeršanas gadījums Pērnavas līci ir datēts ar 2002.gadu. Pašlaik tas sastopams gar visu Latvijas piekrasti. Baltijas jūras rietumu piekrastē vēl samērā reti, tomēr tā sastopamības biežums palielinās. Tā kā suga sastopama arī saldūdeņos, tuvākajā nākotnē nav izslēgta apaļā jūrasgrunduļa parādīšanās arī Latvijas saldūdeņos lielo upju lejtecēs.

Izmantošana:

Visvairāk zvejotā jūrasgrunduļu suga Melnajā un Kaspijas jūrā. Latvijā, kā rūpnieciskās zvejas suga kļūst 2013.gadā, galvenokārt atklātās jūras piekrastē (Jūrmalciems – Nīca), kā arī Rīgas līcī pie Rojas. Nozveja palielinās ar katru gadu un pašlaik kopumā Latvijā sasniedz 30 tonnas. Galvenokārt zvejo ar reņģu stāvvadiem. Populārs makšķerēšanas objekts visos tā izplatības rajonos. Latvijā makšķernieku lomos parādās kopš 2006.gada. Īpaši populāra vieta ir Liepājā no mola.

Summary:

Rather recent invasive species along the sea coastline. First recorded for Latvian coastline in 2004. Rapidly expanding species to an extent of commercial catchment currently.

Apskati citas sugas: