salate (meža vimba)

Aspius aspius (L.) (syn. Aspius rapax)

Aspius aspius (L.) attēls

latviski: salate (meža vimba)

angliski: asp

vāciski: Rapfen

zviedriski: asp

igauniski: tõugjas

lietuviski: salatis

krieviski: жерех

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Aspius aspius (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis slaids, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura brūngan-sarkana. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.

Morfoloģija:

D 3-4/6-11, A 2-4/9-15, P 1/12-20, V 1-2/7-9, C 19, l.l. 59-77, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 6-14, vt. 38-52; Latvijā D 8-9, A 11-14, l.l. 64-77.

Izmēri:

L-120 cm, W-15 kg; Latvijā L-71 (82) cm, l-60 cm, W-4 (7,5) kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Apakšžoklis ar izcilni, kas ieguļas augšžokļa izliekumā (skat. citas karpu dzimtas zivis). Sānu līnijā vairāk zvīņu nekā sapalam, baltajam sapalam un vīķei.

Bioloģija:

Saldūdens vai puscaur-ceļotāja zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie īpatņi parasti pa vienam. Nelielus barus veido nārsta laikā un ziemojot. Novērota līdz 300 km tāla migrācija. Pamatbarība ­ zivis. Sasniedz 17 gadu, Latvijā 9 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 3-10 gadu vecumā, sasniedzot 25-62 cm garumu (l). Auglība 6-487 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūnijā (ūdens t° 4-18°C) no 20 cm līdz 6 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst no dažām dienām līdz mēnesim. Ikri pielīp pie akmeņiem, augiem un cita substrāta, to attīstība ilgst 5-25 dienas (70-90 grāddienas). Veido hibrīdus ar ālantu.

Izplatība:

Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama visās lielākajās upēs, kā arī jūrā upju grīvu tiešā tuvumā. Konstatēta Lubānā (1966) un deviņdesmitajos gados Babītes, Dzirnezerā, Lielajā un Mazajā Nabas, Lielajā Stropu, Lilastes un Maza-jā Baltezerā, kā arī Daugavas ūdens-krātuvēs. Literatūrā attiecināta uz piejūras ezeriem: Dūņezeru (1934), Ķīšezeru (1956), Juglas un Lielo Baltezeru (1962).

Izmantošana:

Zvejnieku un makšķer-nieku lomos samērā reti.

Summary:

Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In all larger Latvian rivers and coastal waters near river mouths. Found in a few lakes. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.

Apskati citas sugas: