jūrasstagars

Spinachia spinachia (L.) (syn. Spinachia vulgaris)

Spinachia spinachia (L.) attēls

latviski: jūrasstagars

angliski: fifteen-spined stickleback (sea stickleback)

vāciski: Seestichling

zviedru: tångspigg

igauņu: raudkiisk

lietuviešu: jūrinė dyglė

krievu: длиннорылая колюшка

Izplatība kartē

Spinachia spinachia (L.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Spinachia spinachia (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis slaids, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautņains. Astes stumbrs ļoti garš un tievs. Gar ķermeni vairākas šķautņainu kaula plātnīšu rindas, kas tuvāk astei veido nepārtrauktas kaula bruņas. Galva gara ar piecstūrainu cauruļveida purnu. Mute maza. Acis lielas. Pirms muguras spuras 14-17, parasti 15 īsi dzeloņi. Vēdera dzeloņi mazi, tie atrodas aiz krūšu spuras. Muguras spura atrodas virs anālās; abām tām ir trīsstūra forma. Astes spura liela, vēdekļveidīga. Mugura un astes stumbrs zaļganbrūns, sāni zeltaini ar tumšām svītrām, vēders - dzeltens. Muguras spuras un anālās spuras priekšējās malas melni brūnas vai ar melni brūniem plankumiem.

Morfoloģija:

D XIV-XVI/5-8, A I/6-7, P 10, V I/1-2, C 12, vt. 40-42, sq.38-44.

Izmēri:

L-22 cm, Baltijas jūrā L-13,5 cm, W-7,1g.

Atšķirīgās pazīmes:

Atšķirīgās pazīmes. Uz muguras 14-17 brīvi, īsi dzeloņi (skat. pārējās stagaru dzimtas zivis).

Bioloģija:

Jūras zivs, galvenokārt uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumā starp jūraszālēm. Ziemo nedaudz dziļāk. Lielus barus neveido. Barojas galveno-kārt ar vēžveidīgajiem - airkājvēžiem un sānpeldvēžiem (Gammarus). Var sasniegt 2 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz pirmajā gadā. Nārsto aprīlī-jūnijā, auglība līdz 1000 ikriem. Tēviņi veido dūres lieluma iegarenu ligzdu starp jūraszālēm, tā parasti novietota nedaudz virs grunts. Ligzda tiek "salīmēta" ar īpašu nieru sekrētu. Ikrus nērš porcijās pa 150-200 ikriem katrā. Iespējams, ka vienā ligzdā ikrus nērš vairākas mātītes. Ikrus apsargā tēviņš. Mazuļi izšķiļas pēc 2-3 nedēļām.

Izplatība:

Ziemeļeiropas rietumu piekraste. Baltijas jūrā gandrīz visā piekrastē. Ļoti rets. Latvijas piekrastē 80.-90. gados zināmi tikai 3 noķeršanas gadījumi (pie Salacgrīvas un Kurzemes ziemeļu piekrastē). Noķerts arī Daugavas lejtecē pie Doles salas (1990.g).

Izmantošana:

Saimnieciskas nozīmes nav. Kopš 1995. gada iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.

Summary:

Marine coastal species. Distributed in coastal waters of North European seas, in growths of seaweed. Very rare in Latvia. Only 3 occurrences recorded near Latvia in 1980s - 90s. Included in the Red Data Book of Latvia under the category æ3æ (rare).

Apskati citas sugas:

  • pelede attēls

    pelede Coregonus peled (Gmelin)

  • tūbīte attēls

    tūbīte Ammodytes tobianus (L.)

  • rotans attēls

    rotans Perccottus glenii Dybowski