zutis

Anguilla anguilla (L.) (syn. Anguilla fluviatilis)

Anguilla anguilla (L.) attēls
  • zutis attēls
  • zutis attēls

latviski: zutis

angliski: eel

vāciski: Aal

zviedriski: ål

igauniski: angerjas

lietuviski: ungurys, upinis ungurys

krieviski: европейский угорь

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Anguilla anguilla (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis čūskveida, klāts ar sīkām zvīņām, izskatās kails. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura un sānu augšdaļa zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders dzeltenīgs. Nārsta migrācijai gataviem īpatņiem mugura un sānu augšdaļa melna, sānu apakšdaļa un vēders sudrabains.

Morfoloģija:

D 230-280, A 170-249, P 15-21, C 7-12, l.l. 87-110, vt. 109-119.

Izmēri:

L-200 cm, W-12,7 kg, Latvijā L-150 cm, W-6 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Muguras spura sākas tālu aiz krūšu spurām, apakšžoklis garāks par augšžokli (skat. jūras zuti).

Bioloģija:

Katadroma zivs. Uzturas pa vienam. Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Nārstot dodas uz Atlantijas okeānu, Sargasu jūru, 4-7 tūkst. km tālu no Eiropas. Pārvietošanās ātrums 63 km diennaktī. Kāpuri 1,5-3 gadu laikā ar Golfa straumi tiek atnesti līdz Eiropas krastiem. Pārvērtušies par "stikla zušiem", kas pēc formas ir līdzīgi pieaugušiem, taču caurspīdīgi, tie ienāk Francijas, Anglijas un citu zemju saldūdeņos. Daļa sasniedz arī Latvijas piekrasti. Dienā mēdz ierakties dūņās vai palīst zem akmeņiem vai siekstām. Aktīvāks tumsā. Ziemā mazaktīvs, parasti ierokas dūņās. Pamatbarība: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 35 (akvārijā - 88) gadu, Latvijā 23 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 4-20 gadu vecumā, sasniedzot 29 un vairāk cm garumu. Auglība 0,4-9,0 milj. ikru. Tiek uzskatīts, ka nārsto aprīlī-jūlijā (ūdens t° 16-17°C) 150-600 m dziļumā (kopējais dziļums 7-8 tūkst. metru). Iznārstojušie īpatņi pēc nārsta iet bojā. Ikri pelaģiski, to attīstība ilgst 2-5 dienas. Laboratorijas apstākļos izdevies iegūt tikai kāpurus.

Izplatība:

Eiropas saldūdeņi un jūras piekrastes. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Latvijā ienāk ar jūru savienotās ūdenstilpēs. No 1927. līdz 1989. gadam ielaists vairāk nekā 81 (10%) ezerā un daudzās citās ūdenstilpēs. Mazuļi tiek ievesti no ārzemēm.

Izmantošana:

Zvejnieku un makšķernieku lomos samērā reti. Lielākā daudzumā nozvejo atsevišķos ezeros, kur tos regulāri ielaiž un zvejo specializēti. Latvijas jūras piekrastē kopš 60. gadiem zušu nozveja ir strauji samazinājusies. 80.-90. gados nozvejo ap 1-2 t gadā. Maksimālā nozveja bija 1963. gadā - 56 t.

Summary:

Catadromous species. Distributed in coastal and fresh waters of Europe, also in Latvia. Spawning in the Sargasso Sea. The Gulf Stream conveys larvae to Europe. The larvae are translucent (glass eels) when entering freshwater in the western Europe, but already become opaque when reaching Latvia during their migration along the Baltic coast. A part of eels (mostly males) staying in coastal waters. Stocked at least in 81 (10%) lakes from 1927 to 1989. Larvae and young fish being imported from European countries. Rare catch for anglers. Mostly caught in a few lakes where restocked regularly. In the coastal waters annual catches rapidly decreasing: 56 tons in 1963, 1 - 2 tons in 1980s - 90s.

Apskati citas sugas: