alata

Thymallus thymallus (L.) (syn. Thymallus vulgaris)

Thymallus thymallus (L.) attēls

latviski: alata

angliski: grayling

vāciski: Äsche

zviedru: harr

igauņu: harjus, ärn

lietuviešu: kiršlys

krievu: хариус

  • thymallus-thymallus-l
  • thymallus-thymallus-l-3
  • thymallus-thymallus-l-4

Izplatība kartē

Thymallus thymallus (L.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Thymallus thymallus (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis slaids, šķērsgrie-zumā ieapaļš. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz muguras un sānu augšdaļas nelieli melni plankumi. Uz sāniem gareniskā virzienā vāji izteiktas brūnganas svītras. Krūšu spuras un vēdera spuras dzeltenīgas vai sar-kanas, muguras spura, anālā spura un astes spura violeta. Uz muguras spuras četrstaraini plankumi vairākās rindās. Pirms nārsta tēviņu krāsa kļūst īpaši spilgta, uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Mazuļiem uz ķermeņa sāniem raksturīgas tumšas šķērssvītras.

Morfoloģija:

D 3-10/11-18, A 2-6/8-11, P 1-2/11-16, V 1-2/8-12, C 19-21, l.l. 68-98, sp.br. 16-30, vt. 53-62.

Izmēri:

L-69 cm, W-6,7 kg, Latvijā L-37(43) cm, l-33 cm, W-0,6 (1,0) kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Ir taukspura. Muguras spurā vairāk staru nekā lašu un sīgu dzimtas zivīm un salakai.

Bioloģija:

Saldūdens zivs. Sastopama upēs un lielos tīros ezeros ar akmeņainu gultni. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Nārsta laikā veido koncentrācijas. Novērota līdz 37 km tāla migrācija. Pamatbarība: bentoss un ūdenī iekrituši kukaiņi. Sasniedz 15 gadu, Latvijā 6 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 15-45 cm garumu (l). Auglība 0,3-36,0 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūnijā (ūdens t° 3-12°C) no 5 cm līdz 4 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 7-25 dienas. Mātīte veido ligzdu, ierokot ikrus oļos vai grantī. Ikri nav lipīgi, to attīstība ilgst 13-26 dienas (115-230 grāddienas).

Izplatība:

Eiropa. Latvijā konstatēta Gaujā, Ventā un dažās šo upju pietekās. Literatūrā attiecināta uz Gaujas baseina upēm: Amatu, Braslu, Raunu, Vaidavu, Vaivi (1937), Abulu, Rauzu, Tirzu, Viju un citām (1961), Ventas baseinā - Abavu (1937), Cieceri, Dzeldu, Lētīžu un citām (1961), Daugavas baseinā - Pededzi (1960). Galvenokārt sastopama upju straujajos un krāčainajos posmos. Latvijā ezeros nav konstatēta. Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.

Izmantošana:

Makšķernieku lomos reti.

Summary:

Freshwater species. Distributed in Europe. In Latvia found in the Gauja and the Venta, and their tributaries. Preferring rapid current. No findings in lakes. Object for recreational fishing. Included in the Red Data Book of Latvia under the category æ3æ (rare).

Apskati citas sugas: