Sfingiem raksturīgs resns, cilindrisks, biezi apmatots ķermenis. Snuķis garš, var pārsniegt ķermeņa garumu. Taustekļi īsi, vārpstveidīgi. Priekšspārni šauri lancetiski, galā iztiepti smaili. Pakaļspārni ieapaļāki, manāmi mazāki. Pakaļspārnos nav anālās dzīslas. Spārnu zīmējums unn krāsojums visai dažāds, bieži krāšņs un veidots no neparastiem krāsu salikumiem. Dažām sugām spārni var būt puscaurspīdīgi.
Kāpuri lieli, resni, dažādās krāsās, bieži ar izteiktu punktu un svītru zīmējumu. Tiem visiem raksturīgi 8 pāri kāju un augšupvērsts ragveida izaugums vai skaidri redzams paugurs uz vēdera 11.posma ķermeņa pakaļgalā. Kāpuru barības augi ļoti dažādi (lakstaugi, koki, krūmi, liānas), bet individuālo sugu ietvaros parasti mēdz būt visai šauri pielāgojumi tikai noteiktai augu sugai vai tuvām sugām (ģintīm). Parasti iekūņojas augsnes virskārtā.
Sfingi ir aktīvi, ātri un tāli lidotāji, vairākas sugas migrē tālu no pamatareāla. Pie mums piemērotos gados regulāri ielido pat Melnās jūras apkaimē sastopamas sugas. Sfingi ir nozīmīgi vairāku augu sugu apputeksnētāji, kam nektārs atrodas dziļi ziedā. Garā snuķa dēļ tie nektāru sūc plivinoties un nenolaižoties uz zieda.
Sugām bagāta, visā pasaulē, lai gan pārsvarā tropu joslā, sastopama tauriņu dzimta. Nodala ap 1460 sugu. Latvijā 18 sugas, kas vietnē aplūkojamas pievienotajos kolekcijas materiālos.
