Apraksts:
Masīvs tauriņš ar spārnu plētumu 110-130 mm; viena no lielākajām tauriņu sugām Eiropā. Savu nosaukumu ieguvis, pateicoties dīvainajam zīmējumam uz muguras – tas atgādina cilvēka galvaskausu. Šī zīmējuma dēļ viduslaikos radās leģenda par tauriņu – cilvēka nāves vēstnesi. Kāpurs sasniedz 100 mm garumu. Ķermeņa pakaļgalā tam atrodas „S” veida „rags”. Pārtiek no kartupeļu, tabakas, vilkogas (beladonnas), velnābola un citu nakteņu dzimtas augu lapām. Iekūņošanās notiek augsnē; kūniņas garums aptuveni 70 mm. Viens no tauriņa pārtikas objektiem ir medus, tādēļ tas bieži ielido bišu stropos. Tas var tikt atrasts nodzelts bišu dravās vai piemājas stropu tuvumā, jo bites stropu aizstāv. Iztraucēts tauriņš griezīgi pīkst.
Bioloģija:
Lido Eiropā V-X, pie mums parasti ielido VII-VIII.
Izplatība:
Kartupeļu sfings izplatīts Dienvideiropā, Āfrikā un Āzijas rietumu daļā. Regulāri veic tālus pārlidojumus ziemeļu virzienā, pat līdz Zviedrijai un Somijai. Tātad tauriņš spēj pārvietoties vairāk nekā 1-2 tūkstošus kilometru! Latvijas faunā kartupeļu sfings nav pastāvīgs elements, bet nereti ir atzīmēti pieaugušu īpatņu ieceļojumi. Mūsu platuma grādos zināmi arī olu dēšanas gadījumi un kāpuru parādīšanās, bet tauriņi no tiem neattīstās, jo kūniņa ziemā iet bojā. Pēdējā laikā kartupeļu sfings visur kļuvis par retumu. Bijis iekļauts Sarkanajā grāmatā, tiek aizsargāts daudzās Eiropas valstīs.
