zalkšu dzimta (Colubridae)

Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta. Agrākajā sistemātikā čūsku kārtas dzimta. Plašākā un pazīmju ziņā daudzveidīgākā čūsku dzimta pasaulē. Sastopama visā pasaulē, atskaitot polārā sasaluma apvidus abu polu tuvumā, tomēr pārsvarā siltzemju joslās. Krāsojuma un lieluma variācijas ļoti lielas. Garums no 10 cm līdz vismaz 3,5 metriem; pārsvarā dominē ap 1,5 m garas čūskas. Vides un klimata ziņā no aukstās līdz tropu joslai dzīvojošas čūskas, vairums no tām – tipiskas sauszemes sugas, bet sastop arī daļēji ūdenī (pat sāļūdenī!), kokos, stāvās klintīs un skarbā, tuksnešainā vidē dzīvojošas čūskas. Ūdenī mītošās sugas ir ļoti labas peldētājas, lai gan nekādu īpašu spurveida pielāgojumu tām nav. Vairākums no dzimtā iekļautajām sugām nav indīgas, tomēr vairākas sugas producē indi (kodiens indīgs) vai indīgas siekalas, tostarp – bīstamas cilvēkam. Bīstamās sugas galvenokārt mīt Āzijā un Āfrikā. Barība ļoti dažāda atkarībā no dzīves vietas gan klimatiski, gan biotopa izpratnē, bet pārsvarā – bezmugurkaulnieki, sīki rāpuļi un abinieki, retāk – putni un to olas, sīkie zīdītāji. Pēc vairošanās veida gan oldēdējas, gan oldzīvdzemdētājas sugas. Dažām sugām novērojamas atšķirības starp dzimumiem, mātītes parasti druknākas. Sistemātika šajā ļoti daudzveidīgajā čūsku dzimtā nav nostabilizējusies, tā ir sarežģīta, balstīta arī uz ārēji neredzamām (piemēram, tostarp asinsrites uzbūves pazīmēm), relatīvi bieži dzimtā notiek dažādas pārbīdes.

Pasaulē ap 1970–2000 sugu apmēram 250 ģintīs. Latvijā divas sugas, katra savā ģintī.