odžu dzimta (Viperidae)

Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta. Agrākajā sistemātikā čūsku kārtas dzimta. Pieder visā pasaulē piemērotā klimatā sastopamas, gandrīz vienmēr indīgas čūskas. Areāls vienīgi neiekļauj Klusā okeāna reģionu (centrālā un dienvidu daļa) un Madagaskaru. Lai gan indīgu čūsku Austrālijā ir daudz, odžu šeit nav. Drošas zemes vispār bez indīgām čūskām ir arī netālās Jaunkaledonija un Jaunzēlande. Odžu dzimtas sugu garums svārstās no 25 cm līdz 3 metriem, krāsojums ļoti dažāds. Ķermeņa uzbūve salīdzinoši masīva, drukna. Parasti krāsojumā dominē raibi, zemsedzei pielāgoti toņi dzeltenīgos, zaļganpelēkos un brūnos salikumos. Acu zīlītes novietotas vertikāli. Galva visbiežāk ir trīsstūraina apveida. Mutē ir lieli indes zobi, kas izbīdās priekšpusē, muti atverot, bet miera stāvoklī ir iebīdīti žoklī. Šīs dzimtas sugām ir ļoti pilnveidojusies mutes uzbūve, tajā skaitā galvaskausa skelets nodrošina neparasti platu (tuvu 180 grādu leņķim) mutes atvēršanas iespēju, kas ļauj pakāpeniski norīt šķietami pārāk lielu upuri. Tipiska odžu dzimtas pazīme ir ķīļveidīgas ķermeņa zvīņas, kas aptaustot ir raupjas, nelīdzenas. Sugas dzīvo dažādā klimatā: gan sezonāli mērenā klimata joslā, gan tropos (sausajos apgabalos un arī lietusmežos), ir gan dienas, gan nakts aktivitātes sugas. Barībā dažādi abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji. Upuri vienmēr paralizē ar indīgu kodienu. Inde satur dažādus neirotoksīnus un olbaltumvielas noārdošas vielas, līdz ar to šīs dzimtas sugu kodiens ir bīstams cilvēkam gandrīz visos gadījumos, lai gan kodiena bīstamība dažādu sugu starpā būtiski atšķiras. Pie mums sastopamās odzes kodiens šajā izvērtējumā ir viens no “maigākajiem”. Vairums odžu dzimtas sugu ir oldzīvdzemdētājas, bet ir arī sugas, kuras olas dēj slēpņos, un tās līdz šķilšanās brīdim attīstās dažu nedēļu laikā. Salīdzinājumā ar citām odžu dzimtas sugu izplatības teritorijām, Eiropa ir salīdzinoši mazapdraudēta teritorija. Amerikā un Āzijā (sevišķi DAA daļā no Indijas līdz Malakas pussalai) to ir manāmi vairāk. Ziemeļeiropā odze ir vienīgā, tiesa, it visur parasta indīgā suga.

Pasaulē šajā dzimtā nodala mazliet vairāk nekā 200 sugas 34–37 ģintīs, atkarībā no klasifikācijas. Latvijā viena suga.

Šīs dzimtas sugas

  • odze Vipera berus (L.)

    Vipera berus (L.) attēls

    angliski: common adder, common viper

    vāciski: Kreuzotter

    zviedriski: huggorm

    igauniski: harilik rästik

    lietuviski: paprastoji angis

    krieviski: обыкновенная гадюка