Līdz ar to visi zvīņaiņi jeb zvīņrāpuļi tiek apvienoti kārtā Squamata, kas tradicionāli bija apakšklase. Savukārt agrākās kārtas ir pazeminātas vairākpakāpju apakškārtās (šāds savstarpēji zemāku apakškārtu dalījums gan neatbilst sistemātikas vispārējiem principiem!, tomēr labāks risinājums pagaidām nav panākts).
Latvijas nelielais zvīņrāpuļu kopums tādējādi atbilst 3 “apakškārtām”: glodeņveidīgo Anguimorpha (ietilpst glodeņu dzimta), ķirzakveidīgo Lacertiformes (ķirzaku dzimta) un čūsku Serpentes (zalkšu un odžu dzimtas). Tehniski tas nozīmē puspakāpi zemāku taksonu lietojumu (nekā pierasts) starppakāpēs no klases līdz dzimtai.
Apstākļos, kamēr pasaules zvīņrāpuļu sistemātikā nav viesta lielāka precizitāte un daudzmaz vienots viedoklis, šeit portālā lietotā sistemātika atstāta bez labojumiem, lai gan lietotājiem ir derīgi zināt pastāvošās neatbilstības; Latvijā galveno – ķirzakas un glodenes nav tik tuvi radniecīgas, kā uzskatīts agrāk!
Materiāls adaptēts pēc Burbrink et al. (2019), Systematic Biology 69(3).
