ķirzaku dzimta (Lacertidae)

Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo dzimta. Agrākajā sistemātikā ķirzaku kārtas dzimta. Vēl precizējošāk to varētu latviskot par “īsto ķirzaku dzimtu”. Pieder tipiska izskata ķirzakas, kas sastopamas Eirāzijā un Āfrikā, tostarp šajā dzimtā dominē Eiropas sugas, kas sevišķi daudzveidīgi evolucionējušas kontinenta dienvidos un Vidusjūras klimata tipa apgabalā un kas daudzās to izplatības vietās ir aktīvas visu gadu un neziemo. Pēc kopējās izcelsmes šo uzskata par Eiropā cēlušos dzimtu; sugas vēlāk ieceļojušas Āzijā un Āfrikā. Ķermenis slaids, aste gara, kājas slaidas, piecpirkstainas. Parasti tās ir kustīgas, aktīva dzīvesveida sugas. Kā tas ķirzakām tipiski, acīm ir plakstiņi – mirkšķināmā plēve. Mēle šķelta, tai ir nozīmīga taustes funkcija. Zobi labi attīstīti. Dominē mežos un klinšaini-krūmainā vidē sastopamas ķirzakas, bet dažas ģintis pielāgojušās arī pļavveida biotopiem un tuksnešainai videi. Āfrikas sugas pārsvarā mīt klinšainās vietās sezonāli sausajos vai pastāvīgi tuksnešainajos apgabalos, ieskaitot Namiba tuksnesi. Galvenokārt kukaiņu barības patērētājas sugas. Lieluma ziņā no mazām līdz vidēji lielām ķirzakām (garums 10–50 cm). Atsevišķas sugas specializējušās augu barībā – tās pārtiek no augu sēklām. Lai gan vizuāli šīs dzimtas ķirzakas pēc ķermeņa daļu pamatpazīmēm ir savstarpēji visai līdzīgas, starp sugām ir ļoti liela dažādo krāsu un zīmējumu rakstu (uz muguras, sāniem vai vēdera) daudzveidība. Daudzu sugu tēviņiem pārošanās laikā krāsojums kļūst sevišķi spilgts un izteiksmīgs. Dzimtā ir gan oldējējas sugas, gan (reti) oldzīvdzemdētājas ķirzakas. Raksturīgs dzimumu dimorfisms, t.i. – tēviņi ir atšķirami no mātītēm. Zvīņu lielums uz dažādām ķermeņa daļām parasti arī ir manāmi atšķirīgs, vislielākās – uz galvas.

Kopumā nodala ap 360 sugu apmēram 40 ģintīs. Latvijā divas sugas; agrāk abas Lacerta ģintī, bet, pēc taksonomiskām pārbīdēm jaunākajos laikos – katra atsevišķā ģintī.