Senie nosaukumi:
Zaltis, misiņausis (Rucava)
Apraksts:
Garums var sasniegt 1,5 m, taču jau 1 m gari īpatņi sastopami visai reti. Galva ovāla, acu redzokļi apaļi. Mugurpuse pelēka vai zilgani melna, gadās ar maziem gaišiem punktiņiem. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnessveida plankums. Šie plankumi ir zalkša raksturīgākā pazīme, kas ļauj to atšķirt no citām Latvijā dzīvojošām čūskām, tai skaitā no odzes melnās formas.
Ekoloģija:
Uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī. Pārojas aprīļa beigās - maija sākumā. Pārošanās laikā zalkši pulcējas kopā lielākās grupās: 1 - 2 mātītes un 5 - 10 tēviņi vienkopus. Jūlija beigās - augustā mātīte sameklē pietiekami mitru slēptuvi, kas spēj labi saglabāt siltumu - grauzēju alas, lapu kaudzes, iepuvušos celmus, u.tml., kur izdēj 6 līdz 35 olas. Gadās, ka vairākas mātītes izmanto vienu un to pašu ligzdu. Olas iegarenas, ar mīkstu čaulu, līdz 2,5 cm garas. Inkubācijas periods - ap 60 dienu. Mazuļi, ap 110 - 135 mm gari, izšķiļas augustā - septembra sākumā. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem; ziemošanas periods sākas septembra beigās - oktobra sākumā. Dzimumgatavība iestājas trešajā - ceturtajā gadā. Ādu met 3 - 4 reizes gadā.
Pārtiek pārsvarā no vardēm, zivīm, kurkuļiem, retāk - sīkiem zīdītājiem, putniem un lielākiem bezmugurkaulniekiem. Barību aprij dzīvu; rīšanas norise ilgst dažas minūtes līdz vairākas stundas - atkarībā no upura izmēriem. Var ilgi badoties, taču pēc tam, tiekot pie barības, ir īpaši rijīgi. Nav pamata tautas ticējumiem, ka zalkši dzerot pienu, un vēl jo mazāk tam, ka mēdzot slaukt govis.
Izplatība:
Visa Eiropa, izņemot Skandināvijas ziemeļus, un daļa Āzijas - līdz pat Baikālam. Sastopams arī visā Latvijas teritorijā, taču diezgan nevienmērīgi.
Piezīmes:
Nav indīgs!
