purva diedzene

Zannichellia palustris L. (syn. Z. pedunculata Rchb.)

Zannichellia palustris L. attēls

latviski: purva diedzene

angliski: horned Pondweed

vāciski: Sumpf-Teichfaden

zviedriski: hårsärv

igauniski: harilik hanehein

lietuviski: pelkinė vandensargė

krieviski: занникеллия болотная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Zannichellia palustris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-35 cm) diedzeņu dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks: vīrišķie un sievišķie ziedi šķirti uz viena auga. Augs brūni vai pelēki zaļš. Stublājs pilnīgi iegrimis, seklās (izžūstošās) vietās ložņājošs, zarains, pavedienveidīgs. Lapas šauri lineāras (ga 1.5-5 cm), blāvi zaļas, caurspīdīgas. Pie lapu pamata ir pielapes. Ziedi pušķos pa 1-3 lapu žāklēs. Vīrišķie ziedi bez apziedņa, ar 1 putekšņlapu, ar kātu. Sievišķie ziedi gandrīz sēdoši, ar plēvjainu apziedni (atgādina kausu) un 2-6 brīvām augļlapām. Auglis - kauleņveidīgs (ga 0.2-0.5 cm), nedaudz sirpjveidīgi izliekts, izliektajā pusē strupi zobains, ar aptuveni 0.2 cm garu knābjveida piedevu galā. Augļa kātiņš īss, kopējs. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši ziemeļu puslodē jūras un okeāna piekrastes sāļūdenī un, retāk, iekšzemē sastopama suga, kā ietvaros nodala vismaz 3 pasugas pēc lapu platuma un augļa formas atšķirībām. Daži autori tās nodala kā atsevišķas sugas.

Latvijā retumis un nevienmērīgi jūras un Rīgas līča piekrastē, ļoti reti iekšzemē sastopama suga. Visbiežāk Ainažu - Tūjas posmā.

Biotopi:

Veido grupas piekrastes seklūdenī, lagūnveida ieplakās un liedagā pastāvīgi ar ūdeni pildītās peļķēs. Ļoti reti arī ezeru piekrastē un upju grīvās; Daugavā lēni tekošās vietās un HES uzpludinājumu malās. Raksturīga suga grunts augu sabiedrībās jūras piekrastes seklūdeņos: Cl. Ruppietea maritimae, All. Ruppion.

Īpašas norādes:

No līdzīgos biotopos retāk atrodamās jūras rupijas (Ruppia maritima) atšķirama pēc lapu pielapēm, maksts nav (nevis pielapju nav, bet ir lielas lapu makstis), ziedi un augļi pušķveidīgi sēdoši lapas žāklē (nevis vārpveida ziedkopā ar kātu). Vīrišķie un sievišķie ziedi šķirti (nevis divdzimumu).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rather rare. Groups in the sea littoral and cavities with stagnant water on the beach. Very rare in lakes inland.

Изредка. Небольшие группы на морском мелководье и в лужах на пляже. Очень редко в озерах вне приморя.

Apskati citas sugas: