Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks. Stublājs šķautņains, gulošs, pacils vai stāvs, zaro, vēlā rudenī iesarkans, aplapots visā garumā. Lapas trīsstūrainas vai šķēpveidīgas (ga 3-8 cm, pl 2-6 cm), mala zobaina vai gluda. Lapas sulīgas, jaunībā klātas ar miltainu apsarmi, vēlāk kailas. Ziedi vārpās zaru galos vai kamolveidīgos sakopojumos augšējo lapu žāklēs. Seglapas rombiskas, pie pamata biezākas, it kā uzpūstas, līdz pusei saaugušas, tumši brūnas. Seglapu mala gluda vai ar dažiem zobiņiem. Sievišķajiem ziediem apziedņa nav; tā vietā ir 2 seglapas. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Jūru un okeānu piekrastē Eiropā un Ziemeļamerikā.
Latvijā reti jūras piekrastē.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas liedagā un kāpās.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga. Līdzīga bieži sastopamajai šķēplapu (A. prostrata) un retumis jūras piekrastē sastopamajai skaistaugļu balodenei (A. calotheca). No skaistaugļu balodenes atšķirama pēc daudz mazāk zobainām stublāja lapām un seglapām (kailajai balodenei tās nekad nav smailzobainas). No izskatā mainīgās šķēplapu balodenes droši atšķirama pēc pie pamata uzbiezinātām, rombveidīgām seglapām (nevis seglapas plānas, trīsstūrainas).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Only nearby the sea. Solitarily specimens and small groups on the beach and in dunes.
Редко, только у моря. Единичные экземпляры и маленькие группы на пляже и в дюнах.
