Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-60 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Mainīga izskata augs. Stublājs zaro, stāvs vai pacils, klāts ar zvaigžņmatiņiem. Augs pelēkzaļš vai tumšzaļš, vēlā rudenī iesārts. Lapas (pl 0.2-0.4 cm) ar gludu malu, smailu galu un lokveidīgi atstāv no stublāja vai zariem. Ziedi pa vienam seglapu žāklē vārpveidīgā ziedkopā. Apziednis plēvjains (ga ap 0.15 cm). Auglis ovāls (ga 0.25-0.35 cm, pl ap 0.2 cm), spīdīgs un gluds, ar platu (ceturtdaļa vai piektdaļa no augļa platuma) spārnu. Dažreiz uz augļa ir plankumi. Augļa formai un spārnam, kā arī apziednim ir būtiska nozīme kamieļzāļu sistemātikā. Atkarībā no lapas platuma (šaura, ap 0.2 cm vai plata, ap 0.4 cm), stublāja krāsas (tumšzaļš vai pelēkzaļš), augļa spārna (plāns, puscaurspīdīgs vai biezs, necaurspīdīgs) nodala divas plānspārnu kamieļzāles varietātes. Zied no jūlija līdz septembrim. Biežākā no Latvijā sastopamajām ievazātajām kamieļzālēm. Daži autori to aplūko tikai kā izoplapu kamieļzāles varietāti.
Izplatība:
Austrumu Eiropas un Āzijas suga, plaši ieviesusies ārpus dabiskā areāla.
Latvijā piemērotās augtenēs diezgan bieži, visparastākā no ievazātajām (adventīvajām) kamieļzālēm.
Biotopi:
Sastopama smiltājos, ceļmalās, gar dzelzceļiem un sausās nezālienēs. Ieviešas vietējo augu sabiedrībās smiltājos un upju sērēs.
Īpašas norādes:
Latvijā sastopamās kamieļzāles savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. citu līdzīgo sugu aprakstus un jūrmalas kamieļzāles (C. intermedium) aprakstu). Droši atšķiramas tikai pēc apziedņa un augļa izpētes. Noteicošās atšķirības pazīmes ir: zieda apziednis (normāli attīstīts plēvjains vai reducēts), lapas platums, augļa forma un virsma, kā arī augļa spārna platums.
Rather common adventive species (C. leptopterum). Frequent in ruderal places and on railways, it has also been recorded established in natural communities in sandy places and on sandbanks of rivers. The other species (C. hyssopifolium, C. declinatum) are rare adventive in dry wastes, on railways and roadsides.
Довольно часто встречающийся заносной вид (C. leptopterum) в сорных местах и вдоль железных дорог. Проявляет тенденцию включения в естественные местообитания (пески, речные отмели). Другие заносные виды верблюдки (C. hyssopifolium, C. declinatum) встречаются редко в сухих сорных местах, на железнодорожных насыпях и по обочинам дорог.