Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 7-20 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Virszemes stublāja nav. Lapu rozeti veido olveidīgas vai trīsstūraini olveidīgas (ga 2-6 cm, pl 1.5-4 cm), parasti kailas lapas ar lielzobainu malu, strupu vai smailu galu un sekli sirdsveidīgu pamatu. Lapas kāts garāks nekā plātne, vismaz augšdaļā šauri spārnains. Pielapes līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Ziednešu nedaudz (parasti 2-4), to galā liels (ga 2-3 cm), tumši violets zieds bez smaržas. Vainaglapas šauras, piesis violets, strups, arī kauslapas strupas. Auglis - iegareni olveidīga, kaila pogaļa. Zied maijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un austrumu daļā diezgan izklaidus un pareti sastopama suga.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, biežāk piejūrā valsts rietumdaļā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas, retāk atsevišķi eksemplāri purvainās pļavās, pārejas purvos un pārmitros mežos.
Īpašas norādes:
No līdzīgās vietās sastopamās purva (V. palustris) un sūnāja (V. epipsila) vijolītes, kam tāpat nav virszemes stublāja, bet ir tikai lapu rozete, atšķirama pēc lielāka auguma, tumšākiem un lielākiem ziediem un olveidīgām vai trīsstūraini olveidīgām (nevis vairāk vai mazāk nierveidīgām) lapām.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Unequally: mostly western, coastal part. Usually groups of various size in open and forested wetlands.
Довольно редко. Неравномерно, преимущественно в западной, приморской части. Обычно группы разной величины в болотистых местообитаниях.
