pūkainā vijolīte

Viola hirta L.

Viola hirta L. attēls

latviski: pūkainā vijolīte

angliski: hairy Violet

vāciski: Rauhhaar-Veilchen

zviedriski: buskviol

igauniski: karvane kannike

lietuviski: našlaitė pašepėlė

krieviski: фиалка коротковолосистая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola hirta L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-10 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Saknenis zarains. Virszemes stublāju neveido. Lapas rozetē, olveidīgas (ga 1-4 cm, pl 0.7-3.5 cm), pamats sekli sirdsveidīgs, mala zobaina, gals noapaļots. Lapas plātne abpusēji apmatota, kāts garš, vasarā pēc noziedēšanas lapas izaug lielākas. Pielapes gari smailas (ga ap 1-1.5 cm), mala nevienādzobaina. Ziedi garos ziedkātos, violeti vai gaišvioleti (ga 1.5-2 cm), ar piesi, nesmaržo. Kauslapas strupas. Pieziedlapas apmēram ziedkāta vidū vai zemāk. Zieda irbulis līks. Auglis - apmatota pogaļa. Zied aprīlī un maijā.

Izplatība:

Eiropā un Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā retumis un nevienmērīgi, galvenokārt upju ielejās.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas lapkoku mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:

Pieder vijolīšu grupai, kas virszemes stublāju neveido (vairākām sugām ir virszemes stublājs). Vislīdzīgākā pakalnu vijolītei (V. collina), no kā visdrošāk atšķirama pēc pielapēm ar nevienādzobainu (nevis bārkstaini zobainu) malu. Turklāt pūkainās vijolītes ziediem nav smaržas (nevis ziedi smaržīgi), lapas pamats sekli (nevis dziļi) sirdsveidīgs.

Rather rare. Unequally, mostly in river valleys. Solitarily specimens and small groups in deciduous forests and shrubs.

Изредка и неравномерно. Преимущественно по речным долинам. Единичные экземпляры и небольшие группы в лиственных лесах и кустарниках.

Apskati citas sugas: