Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezarots. Viss augs īsi apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, lancetiskas (ga 4-9 cm, pl 1-2 cm), mala zobaina, gals strups, pamats ķīļveida. Pielapes lapveida, vismaz lapas kāta garumā (ga 2-5 cm). Pieziedlapas sīkas, ziedkāta augšdaļā. Ziedi pa vienam, garā kātā stublāja augšdaļā lapu žāklēs. Kauslapas smailas, vainaglapas gaiši zilas, lielas (ga 2-3 cm), sānskatā augšējās vainaglapas gandrīz stāvas. Piesis īss (ga 0.2-0.4 cm), strups, zaļganbalts. Zieda drīksna ar kārpveida vienšūnas matiņiem. Auglis - kaila pogaļa. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī Rietumāzijā izplatīta suga.
Latvijā ļoti reti, galvenokārt Daugavas ielejā. Latvijā suga atrodas uz ZR no vienlaidu izplatības apvidus.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri mežu un krūmāju malās upju ielejās, parasti karbonātiskās augsnēs. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošanas vairs nav atrasta Daugavas ielejas posmā Gostiņi - Aizkraukle, kur kādreiz bija visbagātākās sugas populācijas. Kritiski apdraudēta suga; par noturīgām populācijām un atradnēm ziņu trūkst.
Vienīgais ilggadīgi noturīgais apvidus mūsdienās ir valsts dienvidaustrumos Daugavas baseinā pie Dvietes, kur suga zināma kopš 1978.gada.
Īpašas norādes:
No citām vijolītēm atšķirama pēc lielā auguma, lapām un zieda formas ar strupo, zaļganbalto piesi.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā. LatSG-2025 suga iekļauta CR – kritiski apdraudēto sugu kategorijā.
Very rare. Solitarily specimens at the edges of shrubs and forests. The richest localities in the Daugava valley have been destroyed (overflooding) by establishment the hydro-electric station water-body.
Очень редко. Единичные экземпляры по опушкам лесов и кустарников. Наиболее известный регион местонахождений в долине р.Даугава уничтожен при сооружении водохранилища ГЭС.
