augstā vijolīte

Viola elatior Fr.

Viola elatior Fr. attēls

latviski: augstā vijolīte

angliski:

vāciski: Hohes Veilchen

zviedru: storviol

igauņu: kõrge kannike

lietuviešu: aukštoji našlaitė

krievu: фиалка высокая

  • viola-elatior-fr
  • viola-elatior-fr-B

Izplatība kartē

Viola elatior Fr. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola elatior Fr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezarots. Viss augs īsi apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, lancetiskas (ga 4-9 cm, pl 1-2 cm), mala zobaina, gals strups, pamats ķīļveida. Pielapes lapveida, vismaz lapas kāta garumā (ga 2-5 cm). Pieziedlapas sīkas, ziedkāta augšdaļā. Ziedi pa vienam, garā kātā stublāja augšdaļā lapu žāklēs. Kauslapas smailas, vainaglapas gaiši zilas, lielas (ga 2-3 cm), sānskatā augšējās vainaglapas gandrīz stāvas. Piesis īss (ga 0.2-0.4 cm), strups, zaļganbalts. Zieda drīksna ar kārpveida vienšūnas matiņiem. Auglis - kaila pogaļa. Zied maija beigās un jūnijā.

Izplatība:

Centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī Rietumāzijā izplatīta suga.

Latvijā ļoti reti, galvenokārt Daugavas ielejā. Latvijā suga atrodas uz ZR no vienlaidu izplatības apvidus.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri mežu un krūmāju malās upju ielejās, parasti karbonātiskās augsnēs. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošanas vairs nav atrasta Daugavas ielejas posmā Gostiņi - Aizkraukle, kur kādreiz bija visbagātākās sugas populācijas. Kritiski apdraudēta suga; par noturīgām populācijām un atradnēm ziņu trūkst.

Īpašas norādes:

No citām vijolītēm atšķirama pēc lielā auguma, lapām un zieda formas ar strupo, zaļganbalto piesi.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Solitarily specimens at the edges of shrubs and forests. The richest localities in the Daugava valley have been destroyed (overflooding) by establishment the hydro-electric station water-body.

Очень редко. Единичные экземпляры по опушкам лесов и кустарников. Наиболее известный регион местонахождений в долине р.Даугава уничтожен при сооружении водохранилища ГЭС.

Apskati citas sugas: