Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-35 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Augs zaļganpelēks, īsi apmatots. Stublājs gulošs vai pacils, ziedošie dzinumi stāvi. Parasti vienam augam ir vairāki stublāji. Lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas (ga 1-3 cm, pl 0.3-0.9 cm), augšējās lapas lineāri lancetiskas, mala zobaina vai gandrīz gluda. Lapas gals strups, pamats ķīļveida, kāts ļoti īss. Ziedi blīvos ķekaros (ga 1.5-4 cm) augšējo lapu žāklēs. Kauslapas 5, lineāri lancetiskas, smailas. Vainaglapas zili violetas (ga 0.4-0.7 cm), olveidīgas, ar smailu vai strupu galu. Putekšņlapas nepārsniedz vainagu. Auglis - kaila pogaļa ar seklu jomu. Irbuļa palieka pogaļas garumā. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī plaši Āzijā sastopama suga.
Latvijā ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās ceļmalās, atmatās, gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
No citām veronikām ar ziediem galotnes ķekaros diezgan viegli atšķirama suga pēc gulošiem neziedošajiem dzinumiem, apmatojuma un 5 (nevis 4) kauslapām.
Very rare. Adventive. Small groups on roadsides, dry fallow-lands and along railways.
Очень редко. Заносной. Небольшие группы по обочинам дорог, на сухих залежах и железных дорогах.
