Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, bagātīgi zaro, kails, ar pelēkbaltu apsarmi, visā garumā vienmērīgi aplapots. Lapas pamīšus, sēdošas, nedaudz ādainas, olveidīgas vai iegareni lancetiskas (ga 2.5-6 cm, pl 0.3-1.5 cm), ar 3-5 dzīslām. Plātnes mala gluda, gals nosmailots. Ziedi stublāja un daudzo zaru galā garos ķekaros. Zieda seglapas neatšķiras no stublāja lapām, tikai ir sīkākas. Ziedkāts kails, garāks nekā kauss. Kauss šķelts, kausa zobiņi smaili. Vainags gaišdzeltens (ga 0.6-0.8 cm), garāks nekā kauss, ar oranždzeltenu plankumu pie apakšlūpas pamata. Piesis līks (ga ap 1 cm). Auglis - olveidīga pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropas dienvidaustrumos, vidusdaļas dienvidos un, vietām, Āzijā sastopama suga.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs, tālu ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām vīrcelēm ar dzelteniem ziediem, bet ir acīm redzami masīvāka, zaraināka, ar skrajiem un gariem ziedu ķekariem. Ziedi bez smaržas. Ziedi sīkāki nekā parastajai vīrcelei (L. vulgaris).
Very rare. Casual. Solitarily specimens in wasty places.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах.
