Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-130 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, apakšdaļā kails, augšdaļā apmatots, vienkāršs vai zaro ziedkopā. Lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas (ga 3-15 cm, pl 1-4 cm), uz stublāja mieturos pa 3 vai 4, dažreiz pretējas. Lapas mala asi zāģzobaina, gals smails, kāts īss. Ziedkopa - blīvs ķekars (ga 5-25 cm) stublāja (stāvu zaru) galā, atgādina vārpu. Seglapas īlenveidīgas, garākas nekā ziedkāts. Kauss četrdaļīgs, īsāks nekā zilais vainags (ga 0.5-0.7 cm). Auglis - kaila pogaļa ar jomu. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Mainīga izskata kalnu un ziemeļu apvidu suga Eirāzijā, vietumis sastopama arī Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas ūdenstilpju palienē, mitrās pļavās, krūmājos un grāvjos. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitrās augsta zelmeņa līdzenumu un upju palieņu pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Molinietalia.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga vārpu veronikai (V. spicata), taču viegli atšķirama pēc lielāka auguma, atšķirīgiem biotopiem (tie nav sausi meži un sausas pļavas), lapas mieturī, lapas mala asi zāģzobaina (nevis strupi zāģzobaina).
Rather common. Groups in wet places: on floodplains, in ditches and wet meadows.
Довольно часто. Группы в мокрых местах: на пойме, в канавах и на лугах.
